Ikdienas vairogmēriņš: kā 60 ml kļūst par ieradumu – Sage Green
Šīs vietnes atbalsts jūsu pārlūkprogrammai ir ierobežots. Iesakām pārslēgties uz Edge, Chrome, Safari vai Firefox.

Bezmaksas piegāde no 50 €

Izmantojiet kupona kodu WELCOME10 , lai saņemtu 10% atlaidi savam pirmajam pasūtījumam.

Grozs 0

Apsveicam! Jūsu pasūtījumam tiek piemērota bezmaksas piegāde. Jums pietrūkst €50 līdz bezmaksas piegādei.
Vairs nav pieejams neviens produkts iegādei

Produkti
Starpsumma Bezmaksas
Piegādes izmaksas, nodokļi un atlaižu kodi tiek aprēķināti, veicot pasūtījumu.

Mazākā glāze virtuvē – visvieglāk noturamais ieradums

Glass of dark berry juice on a windowsill in the shade of the blinds, with fresh berries beside it

Visi zina, ka ieradums izveidojas divdesmit vienā dienā. Tā rakstīts plānotājos, to atkārto treneri, un uz šī skaitļa balstās lietotnes. Tikai pētījumos tas nekad nav atklāts. Skaitlis nāk no 1960. gadā izdotas pašpalīdzības grāmatas, kuras autors, plastikas ķirurgs Maksvels Molcs (Maxwell Maltz), bija ievērojis, ka viņa pacientiem vajag „vismaz aptuveni 21 dienu”, lai pierastu pie jaunās sejas spogulī [1]. Viņš aprakstīja, cik ilgā laikā cilvēks pārstāj brīnīties par paša degunu. Kaut kur pa ceļam „vismaz” pārtapa solījumā, bet piezīme par to, kā redzam sevi, – likumā par uzvedību [2].

Kad Londonas Universitātes koledžas (University College London) pētnieki to beidzot izmērīja, atbilde izrādījās cita un krietni interesantāka. Deviņdesmit seši brīvprātīgie katrs izvēlējās vienu nelielu ikdienas darbību – kaut ko apēst, kaut ko izdzert vai mazliet izkustēties – un 84 dienas ik dienu atzīmēja, cik lielā mērā tā jau notiek pati no sevis. Tiem, kuru pieraksti veidoja skaidru līkni, par darbību vairs nebija jādomā pēc 66 dienām (mediāna), taču atšķirības bija lielas: no 18 dienām līdz aprēķinātām 254 [3]. Divas šī pētījuma nianses ir svarīgākas par pašu skaitli. Viena izlaista diena nevienu neatmeta atpakaļ [3]. Un, kā tā pati pētnieku grupa vēlāk skaidroja ģimenes ārstiem, vienkāršākas darbības par ieradumu kļūst ātrāk [2].

Šīs otrās nianses dēļ arī tapis šis raksts. Ja visātrāk iesakņojas visvienkāršākās darbības, ir vērts pajautāt, kura tad ir pati vienkāršākā veselīgā darbība virtuvē. Mūsu atbilde – sešdesmit mililitri mazā glāzītē. Rakstam ir divas daļas: vispirms stāsts par to, kā deva kļuva tik maza, pēc tam praktiskā puse – kā panākt, lai ieradums turas.

Pirmā daļa: kā deva kļuva tik maza

Trīs glāzes dzeltena džamu – indonēziešu kurkumas un tamarinda dzēriena – uz koka galda

Vārds no 1670. gadiem

Angļu valodā vārds „shot” ar nozīmi „dzēriens” pazīstams kopš 1670. gadiem – visticamāk, tāpēc, ka to iemet sevī vienā rāvienā. Šaurākā nozīme, mazs stiprā alkohola mēriņš, fiksēta tikai 1928. gadā [4]. Reiz tas pats vārds nozīmēja arī maksājumu – naudu, ko nosvieda uz galda. Tāpēc par cilvēku, kurš izsprucis no rēķina, angliski joprojām saka, ka viņš ticis cauri „scot-free”, proti, sveikā un neko nesamaksājis [4]. Citiem vārdiem, „shot” vienmēr ir bijis kaut kas mazs, ātrs un nokārtots uz vietas.

Sešdesmit mililitri ir labi pazīstams daudzums, pat ja pats skaitlis neko neizsaka. Klasiskais espreso pēc definīcijas ir 25–35 ml, dubultais – divreiz vairāk [5]. Tātad 60 ml mēriņš ir dubultais espreso no spiestiem augiem: divi trīs malki, nav krūzes, ko nēsāt līdzi, un nekas nepaliek atdzist uz rakstāmgalda.

Rīga, Oslo un Java

Stiprus augus pa mazam mēriņam cilvēki lietoja ilgi pirms tam, kad kāds to nosauca par šotu. Rīgā aptiekāra Ābrahama Kunces (Abraham Kunze) zāļu rūgto, Rīgas Melno balzamu, pēc pašu ražotāju aplēsēm, glāzītēs uzpirksteņa lielumā lej kopš 1752. gada [6]. Tas ir liķieris, un brokastīs to neviens neliktu galdā, taču loģika ir tā pati, kurai šeit sekojam: jo koncentrētāki augi, jo mazāka glāze.

Norvēģijā mazā deva bija karote. Aptiekārs Peters Mellers (Peter Möller) 1854. gadā izstrādāja paņēmienu, kā ar tvaiku iegūt mencu aknu eļļu. Kādā 1925. gada fotogrāfijā redzamas Oslo Sandākeras pamatskolas meitenes, kas stāv rindā, lai „saņemtu savu ikdienas karoti”, bet no 1929. līdz 1963. gadam zivju eļļa bija daļa no skolas maltītes, ko dēvēja par Oslo brokastīm [7]. Vesela norvēģu paaudze ikdienas veselības ieradumu apguva tā, kā ieradumi iegulst vislabāk: tajā pašā vietā, tajā pašā laikā un uzreiz pēc kaut kā cita.

Senākā tradīcija, kas dzīva vēl šodien, nāk no Indonēzijas. Jamu – stiprinošus dzērienus no kurkumas, ingvera un citām saknēm un garšvielām, ko gatavotāji nereti izaudzē paši, – tur gatavo kopš astotā gadsimta, un 2023. gadā tie iekļauti UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā [8]. Pazīstamākās pārdevējas ir jamu gendong – sievietes, kas pudeles pa ielām nēsā uz muguras; gendong nozīmē vienkārši „nest uz muguras” [9]. Viņu pastāvīgie pircēji nepasūta litru. Viņi izdzer glāzi, samaksā un dodas uz darbu.

Amerika savu nodaļu pierakstīja 1980. gadu sākumā, kad zāļu sieva Rozmarija Gledstāra (Rosemary Gladstar) Kalifornijas Ārstniecības augu skolas virtuvē pirmoreiz pagatavoja „uguns sidru” (fire cider) – mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, ingveru un Kajēnas piparus, kas ievilkušies ābolu etiķī un saldināti ar medu [10]. Ingvers, asums un medus vienā mazā glāzītē: kas nogaršojis mūsu Golden Shield, kur ingveram un medum pievienojas smiltsērkšķi, tas radniecību pazīs uzreiz.

Un tad nāca Kopenhāgena

Mūsdienu sulu šots ir pārsteidzoši skandināvisks ieradums. Kad tirgus pētījumu uzņēmums Mintel saskaitīja jaunās sulas, kas Eiropā laistas tirgū no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim, izrādījās, ka 39% no visa, kas nosaukts par „shot” vai „booster”, nākuši klajā Dānijā, bet Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā – pa 13% katrā. Šotu īpatsvars starp Eiropas sulu jaunumiem četros gados bija pieaudzis sešas reizes, un ar lielu pārsvaru populārākā sastāvdaļa bija ingvers [11]. Ieradums izplatījās ātri. Lielbritānijā vien, kā liecina 2026. gadā publicētie NielsenIQ dati, gadā pārdod aptuveni 130 miljonus šotu [12].

Tātad šots nav nekāds jaunums. Tā ir jaunākā forma tam, pie kā Baltija, Ziemeļvalstis un Java nonākušas katra pa savu ceļu: stiprs augs, mazs mēriņš, katru dienu.

Wild Kick 60 ml pudelīte – bioloģisks vairogmēriņš ar aroniju un ingveru

Izceltais produkts

Wild Kick – bioloģisks Vairogmēriņš ar aroniju un ingveru (60 ml)

Bioloģiskas aronijas ar auksti spiestu ingveru, un nekā cita – vienkāršākais no mūsu pieciem vairogmēriņiem, ar kuru rīta rituālu iesākt visvieglāk.

Iegādāties →

Kas ietilpst sešdesmit mililitros

Gatavas, melnas aroniju ogas ķekaros uz krūma starp zaļām lapām

Mazai glāzei ir jēga tikai tad, ja augs tajā ir spēcīgs, tāpēc vērts paskatīties, cik maz pētījumos patiesībā ir vajadzējis.

Sāksim ar aroniju – ogu, kas ir četros no mūsu pieciem vairogmēriņiem. Kad ASV Lauksaimniecības departamenta laboratorijas izmērīja antociānus – tumšos pigmentus – vairāk nekā simt ikdienā ēstos produktos, pirmajā vietā izrādījās melnā aronija: 1480 mg uz 100 g svaigu ogu [13]. Tieši šī blīvuma dēļ aroniju pētījumos pietiek ar pieticīgiem daudzumiem. 12 nedēļu dubultaklā pētījumā, kurā Londonas Karaliskajā koledžā (King's College London) piedalījās 66 veseli vīrieši, ikdienas porcija veselu aroniju pulvera, kas atbilst tikai 10 g ogu, plūsmas izraisīto dilatāciju – standarta rādītāju tam, cik viegli artērija paplašinās, – salīdzinājumā ar placebo uzlaboja par 0.9 procentpunktiem, bet ekstrakts, kas atbilst 75 g ogu, – par 1.2 [14]. Otrā 12 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 102 pusmūža vīrieši un sievietes, ikdienā uzņemti aroniju polifenoli mazināja artēriju stīvumu: pulsa viļņa ātrums salīdzinājumā ar placebo samazinājās par 0.24 m/s [15]. Citiem vārdiem – sauja ogu dienā trīs mēnešu garumā.

Ar ingveru ir tāpat. 24 veseliem brīvprātīgajiem 1.2 g ingvera pirms ēšanas uz pusi saīsināja laiku, kurā iztukšojas kuņģis, – no 26.7 minūtēm līdz 13.1 [16]. Kad vienpadsmit dienas pēc kārtas lietoja 2 g dienā, muskuļu sāpes pēc smagas slodzes bija aptuveni par ceturtdaļu mazākas nekā placebo grupā [17]. Savukārt Eiropas Zāļu aģentūras augu monogrāfijā deva kustību slimības (nelabuma ceļā) novēršanai noteikta 1–2 g apmērā stundu pirms brauciena [18]. Kāpēc sakne, ko mēra gramos, to spēj, ir atsevišķs stāsts, un to esam izstāstījuši rakstā „Kāpēc ingvers un kurkuma silda?”

Ainu papildina smiltsērkšķi. Somijā veiktā dubultaklā pētījumā, ko līdz galam pabeidza 233 pieaugušie, ikdienas ogu porcija 90 dienu garumā salīdzinājumā ar placebo pazemināja C reaktīvā olbaltuma – iekaisuma rādītāja – līmeni [19].

Smiltsērkšķu ogas, svaiga ingvera sakne, medus un citrons uz galda

Ievērojiet, kas visiem šiem pētījumiem kopīgs: daudzumi ir mazi, bet kalendārs – garš. Otrajam ir labs fizioloģisks pamatojums. Kad astoņiem vīriešiem iedeva iezīmētu devu cianidīn-3-glikozīda – galvenā aroniju antociāna –, tā sadalīšanās produktu līmenis asinīs augstāko punktu sasniedza aptuveni pēc desmit stundām, tos vēl varēja konstatēt pēc 48 stundām, un tad to vairs nebija [20]. Organisms šīs vielas nekrāj. Tas izlieto to, kas pienāk, un vēlākais parīt prasa vēl. Šādu augu nedzer ar krūzēm svētdienā – to lieto pa druskai katru dienu. Kā tas darbojas kurkumas gadījumā, lasiet rakstā „Seši veidi, kā apiet kurkumas vienīgo īsto vājumu”.

Tieši tam arī domāta 60 ml pudelīte. Mūsējās ir bioloģiskas un auksti spiestas, un katras pamatā ir viens vai divi no šiem augiem:

Vairogmēriņš Kas tajā iespiests No kurienes asums
Wild Kick Aronijas 90%, ingvers 10% Tikai ingvers
Berry Blaze Aronijas ar šķipsniņu čili Tikai čili
Crimson Ember Aronijas 80%, ingvers 10%, kurkuma 10%, ar čili un kanēli Ingvers, kurkuma un mazliet čili
Crimson Spark Aronijas 70%, ingvers 15%, kurkuma 10%, citrons 5%, ar čili un kanēli Vairāk ingvera, vairāk čili, un citrons to visu uzasina
Golden Shield Smiltsērkšķi 65%, ingvers 25%, medus 10% Visvairāk ingvera no visiem pieciem, medus to nogludina
Crimson Ember komplekts – seši 60 ml bioloģiski vairogmēriņi ar aroniju, ingveru, kurkumu, čili un kanēli

Izceltais produkts

Crimson Ember komplekts – bioloģiski Vairogmēriņi ar aroniju, ingveru, kurkumu, čili un kanēli (6 × 60 ml)

Seši bioloģiski, auksti spiesti vairogmēriņi ar aroniju, ingveru un kurkumu, ar mazliet čili un kanēļa – pa vienam katram darba nedēļas rītam, un vēl viens rezervē.

Iegādāties →

Otrā daļa: kā panākt, lai ieradums turas

Roka tur mazu glāzīti ar sulas šotu uz baltas apakštasītes

Psihologa acīs ieradums nav tikums. Tā ir darbība, ko izraisa situācija, – bez lēmuma pieņemšanas. Kad studenti stundu pa stundai pierakstīja dienasgrāmatā visu, ko dara, izrādījās, ka no trešdaļas līdz pusei viņu darbību – 35% vienā pētījumā, 43% nākamajā – ir tieši šādi ieradumi: tos veic gandrīz katru dienu vienā un tajā pašā vietā, parasti domājot par kaut ko pavisam citu [21]. Mērķis ir pārcelt uz šo dienas daļu vienu mazu glāzīti. Par to, kā to izdarīt, pētījumi ir neierasti vienprātīgi.

Piesieniet to tam, ko jau darāt

Jaunam ieradumam vajag signālu, un uzticamākais signāls ir kāds vecs ieradums. Lielbritānijā veiktā pētījumā 50 cilvēki mācījās lietot zobu diegu. Tiem, kuri to darīja uzreiz pēc zobu tīrīšanas, ieradums izveidojās stiprāks nekā tiem, kuri to darīja pirms tīrīšanas, un stiprāks tas bija vēl pēc astoņiem mēnešiem [22]. Vienas ierastas darbības beigas ir labākais signāls nākamajai. Vai signāls ir darbība („kad ieslēdzu tējkannu”) vai pulksteņa laiks („septiņos”), nozīmē mazāk, nekā pieņemts domāt: randomizētā pētījumā ar 192 pieaugušajiem 84 dienu garumā abu veidu plāni darbojās vienlīdz labi, un ieraduma veidošanos noteica vienkārši tas, cik bieži darbība tika atkārtota [23].

Svarīgi ir kas cits – plānu pateikt vārdos. Plānu „kad notiks X, es darīšu Y” psiholoģijā sauc par īstenošanas nodomu, un metaanalīze, kurā apkopotas 94 neatkarīgas pārbaudes, atklāja, ka tam ir vidēji liela līdz liela ietekme uz to, vai cilvēki iecerēto patiešām izdara [24]. Viens teikums, par ko izšķiraties vienreiz, aizstāj lēmumu, kas citādi būtu jāpieņem katru rītu no jauna.

Dariet to no rīta

Francijā veiktā pētījumā 48 studenti sāka katru dienu veikt īsu stiepšanās vingrojumu kompleksu – puse pēc pamošanās, puse pirms gulētiešanas. Pētnieki modelēja, cik ātri tas kļūst automātisks: rīta grupā aptuveni 106 dienās, vakara grupā – 154 [25]. Atšķirību viņi saistīja ar kortizolu – hormonu, kura līmenis augstāko punktu sasniedz drīz pēc pamošanās un kurš palīdz smadzenēm nostiprināt ierastas darbības. 2024. gada metaanalīze, kas aptvēra 20 pētījumus un 2601 dalībnieku, pie tā paša secinājuma nonāca no plašāka skatpunkta: noturīgi izrādījās tie ieradumi, kas veidoti no rīta, pašu izvēlēti un sagādā prieku jau darot [26]. Ja šai stundai gribat vēl kādu ideju, piecas esam apkopojuši rakstā „Atpakaļ pie darba galda: pieci rīta rituāli, kas iztur īstu dienas ritmu”.

Lai kož!

Bauda šeit nav rotājums. 16 nedēļu pētījumā, kurā 118 pieaugušie sāka katru dienu lietot vitamīnu tableti vai zobu diegu, atklājās: jo vairāk prieka un iekšējas motivācijas cilvēki izjuta, jo vairāk ieradumam pielika katra atsevišķā reize [27]. Ieradums, ko var sajust, veidojas ātrāk nekā tāds, kas paiet nemanīts.

Te mēriņam ir priekšrocība salīdzinājumā ar kapsulu. Tableti norij un aizmirst. Aroniju tanīni savelk muti, ingvers silda rīkli, un čili uz mēles iededz to pašu karstuma sensoru, ko karsts dzēriens. Viss notikums ilgst desmit sekundes, un palaist to garām nav iespējams. Mums šķiet, ka lielā mērā tieši tāpēc šis formāts iedzīvojies no Javas līdz Kopenhāgenai: deva pati piesaka sevi, un signālu, ko var sagaršot, ir grūti aizmirst.

Lai deva ir maza, un izlaistu rītu sev piedodiet

Pētījumā, kurā divpadsmit nedēļas sekoja 111 jauniem sporta zāles apmeklētājiem, to, kuram izveidosies vingrošanas ieradums, noteica regularitāte un vienkāršība: jo vienkāršāks treniņu ritms, jo labāk tas turējās [28]. Sportošana ir teju sarežģītākais, kas veselības labad vispār darāms, – soma, ceļš, vesela stunda. Mazas glāzītes ieliešana ir skalas pretējā galā, un tieši tāpēc deva ir maza.

Tomēr dodiet tam laiku. Ārstiem domātie ieteikumi, kas izriet no Londonas pētījuma, aicina rēķināties ar aptuveni desmit nedēļām, līdz darbība sāk notikt pati no sevis [2]. Un atcerieties: izlaists rīts brīvprātīgajiem neko nemaksāja [3]. Ieradumu uzceļ tie rīti, kuros to izdarāt, un nenojauc tas viens, kurā neizdarījāt.

Rituāls četros soļos

  1. Izvēlieties enkuru un vienreiz pasakiet to skaļi: „Ieslēdzu tējkannu – un izdzeru savu vairogmēriņu.”
  2. Nolieciet pudelītes tur, kur ir enkurs, – ledusskapja durvīs acu augstumā, nevis plaukta dziļumā.
  3. Sakratiet, ielejiet un izdzeriet divos trijos malkos, pirms tējkanna uzvārījusies. Tikai no rīta, ikreiz vienā un tajā pašā vietā.
  4. Pirms vērtējat, noskaitiet desmit nedēļas. Ja kāda diena izkrīt, nākamajā rītā turpiniet, it kā nekas nebūtu noticis.

Viena piesardzības piezīme: ikdienā lietots ingvers var pastiprināt asinis šķidrinošu zāļu iedarbību, čili nedraudzējas ar atvilni, un medus – tas ir Golden Shield sastāvā – nav domāts bērniem līdz divpadsmit mēnešu vecumam. Ja esat stāvoklī vai regulāri lietojat zāles, vispirms aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nepilni četri litri

Un nu aprēķins, kas mums pašiem patīk vislabāk. Sešdesmit seši rīti – Londonas mediāna – pa 60 ml katrā ir 3.96 litri: vienpadsmit kastītes pa sešām pudelītēm un mazāk nekā ūdens, ko vairums no mums izdzer divās dienās. Desmit nedēļu garumā tas ir ikdienas mēriņš tumšākās ogas, kādu laboratorijas jebkad mērījušas, mazliet spiesta ingvera un desmit sekundes pie virtuves letes, par kurām nevienam nav jāatceras, jo tobrīd neviens vairs neko neizlemj.

Par skaitli Maksvels Molcs kļūdījās. Taču vienā ziņā viņam bija taisnība: kādā brīdī paceļat acis un atklājat, ka jaunais vairs nav jauns. Ar tik mazu glāzīti šī diena pienāk ātrāk.

Atsauces

  1. Maltz M. Psycho-Cybernetics. Englewood Cliffs, NJ: Prentice-Hall; 1960.
  2. Gardner B, Lally P, Wardle J. Making health habitual: the psychology of 'habit-formation' and general practice. Br J Gen Pract. 2012;62(605):664–666.
  3. Lally P, van Jaarsveld CHM, Potts HWW, Wardle J. How are habits formed: Modelling habit formation in the real world. Eur J Soc Psychol. 2010;40(6):998–1009.
  4. Online Etymology Dictionary. Origin and history of shot-glass. etymonline.com/word/shot-glass.
  5. Fasman D. Defining the Ever-Changing Espresso. 25 Magazine, Issue 3. Specialty Coffee Association.
  6. Riga Black Balsam. Traditional Latvian Herbal Liqueur Since 1752. rigablack.com/en/craft-and-story.
  7. Möller's. History of Möller's. mollersomega3.com.
  8. UNESCO Intangible Cultural Heritage. Jamu wellness culture. Inscribed in 2023 (18.COM) on the Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity.
  9. Seow S. Try this Indonesian drink, it's more than 1000 years old. SBS Food. 24 June 2020.
  10. Gladstar R. What's All the Fuss About Fire Cider? The Science and Art of Herbalism. 2021.
  11. Buech J. The next big Scandi juice trend. Mintel. 18 January 2018.
  12. West T. UK functional drinks market hits £100M. Food Manufacture. 12 May 2026.
  13. Wu X, Beecher GR, Holden JM, Haytowitz DB, Gebhardt SE, Prior RL. Concentrations of anthocyanins in common foods in the United States and estimation of normal consumption. J Agric Food Chem. 2006;54(11):4069–4075.
  14. Istas G, Wood E, Le Sayec M, Rawlings C, Yoon J, Dandavate V, et al. Effects of aronia berry (poly)phenols on vascular function and gut microbiota: a double-blind randomized controlled trial in adult men. Am J Clin Nutr. 2019;110(2):316–329.
  15. Le Sayec M, Xu Y, Laiola M, Gallego FA, Katsikioti D, Durbidge C, et al. The effects of Aronia berry (poly)phenol supplementation on arterial function and the gut microbiome in middle aged men and women: Results from a randomized controlled trial. Clin Nutr. 2022;41(11):2549–2561.
  16. Wu KL, Rayner CK, Chuah SK, Changchien CS, Lu SN, Chiu YC, et al. Effects of ginger on gastric emptying and motility in healthy humans. Eur J Gastroenterol Hepatol. 2008;20(5):436–440.
  17. Black CD, Herring MP, Hurley DJ, O'Connor PJ. Ginger (Zingiber officinale) reduces muscle pain caused by eccentric exercise. J Pain. 2010;11(9):894–903.
  18. European Medicines Agency, Committee on Herbal Medicinal Products. European Union herbal monograph on Zingiber officinale Roscoe, rhizoma. Final – Revision 1. EMA/HMPC/885789/2022. 7 May 2025.
  19. Larmo P, Alin J, Salminen E, Kallio H, Tahvonen R. Effects of sea buckthorn berries on infections and inflammation: a double-blind, randomized, placebo-controlled trial. Eur J Clin Nutr. 2008;62(9):1123–1130.
  20. Czank C, Cassidy A, Zhang Q, Morrison DJ, Preston T, Kroon PA, et al. Human metabolism and elimination of the anthocyanin, cyanidin-3-glucoside: a (13)C-tracer study. Am J Clin Nutr. 2013;97(5):995–1003.
  21. Wood W, Quinn JM, Kashy DA. Habits in everyday life: thought, emotion, and action. J Pers Soc Psychol. 2002;83(6):1281–1297.
  22. Judah G, Gardner B, Aunger R. Forming a flossing habit: an exploratory study of the psychological determinants of habit formation. Br J Health Psychol. 2013;18(2):338–353.
  23. Keller J, Kwasnicka D, Klaiber P, Sichert L, Lally P, Fleig L. Habit formation following routine-based versus time-based cue planning: A randomized controlled trial. Br J Health Psychol. 2021;26(3):807–824.
  24. Gollwitzer PM, Sheeran P. Implementation Intentions and Goal Achievement: A Meta-analysis of Effects and Processes. Adv Exp Soc Psychol. 2006;38:69–119.
  25. Fournier M, d'Arripe-Longueville F, Rovere C, Easthope CS, Schwabe L, El Methni J, et al. Effects of circadian cortisol on the development of a health habit. Health Psychol. 2017;36(11):1059–1064.
  26. Singh B, Murphy A, Maher C, Smith AE. Time to Form a Habit: A Systematic Review and Meta-Analysis of Health Behaviour Habit Formation and Its Determinants. Healthcare (Basel). 2024;12(23):2488.
  27. Judah G, Gardner B, Kenward MG, DeStavola B, Aunger R. Exploratory study of the impact of perceived reward on habit formation. BMC Psychol. 2018;6(1):62.
  28. Kaushal N, Rhodes RE. Exercise habit formation in new gym members: a longitudinal study. J Behav Med. 2015;38(4):652–663.

Šim rakstam ir izglītojošs raksturs, un tas nav medicīnisks padoms. Ja jums ir noteikta diagnoze, esat stāvoklī vai regulāri lietojat zāles, pirms uztura maiņas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Atstājiet komentāru

Lūdzu, ņemiet vērā, ka komentāri ir jāapstiprina pirms to publicēšanas.