Jūs ierīvējat zupā īkšķa lieluma gabaliņu svaigas kurkumas, un, kad katls sāk klusi burbuļot, pirkstu gali, virtuves dēlītis un koka karote jau ir iekrāsojušies pieneņu dzeltenumā. Paturat rokas zem krāna. Nekā. Dzidrs ūdens tek pāri traipam, kurš nepārprotami nekur negrasās doties. Tad kāds pasniedz lupatiņu ar dažiem pilieniem cepamās eļļas, un dzeltenums nozūd uzreiz – it kā būtu tikai gaidījis, kad to pieklājīgi palūgs.
Šīs trīsdesmit sekundes pie izlietnes ir viss šis raksts miniatūrā. Krāsviela uz jūsu pirkstiem ir kurkumīns, un ķīmiķi par to saka: ūdenī gandrīz nešķīst, toties labi šķīst spirtā un citos organiskajos šķīdinātājos [1]. Eļļa tam patīk. Ūdens – ne. Bet cilvēka zarnu trakts vispirms jau ir ūdeņaina vide.
Tā ir kurkumas vienīgā īstā vājība. Un tieši to pavāri, dziednieki un pēdējā laikā arī laboratorijas ir iemācījušies apiet sešos dažādos veidos.
Pasaulē visvairāk pētītā garšviela, kuru asinīs gandrīz neatrast
Kurkumīnu no kurkumas pirmoreiz izdalīja 1815. gadā, un pagāja vēl gadsimts, līdz ķīmiķi šo molekulu iemācījās uzbūvēt paši: pirmā sintēze publicēta 1918. gadā [1]. Kopš tā laika interese ir tikai augusi. Kad 2026. gada novembrī ielūkojāmies PubMed – pasaules galvenajā medicīnas pētījumu datubāzē –, tur par kurkumīnu bija atrodamas 29 946 publikācijas. Reti kurš pārtikas augs ir pētīts tik neatlaidīgi.
Šādai uzmanībai ir pamats. 2024. gada analīzē, kurā apkopotas vienpadsmit agrākas klīnisko pētījumu metaanalīzes, secināts, ka kurkumīns osteoartrīta gadījumā būtiski mazina sāpes, stīvumu un kustību ierobežojumus [3]. Metaanalīze, kas aptvēra 23 pētījumus, parādīja, ka tas pazemina augstas jutības C reaktīvā olbaltuma līmeni – tas ir ierastais vāja, ieilguša iekaisuma rādītājs asinīs [4]. Šajos pētījumos izmantoti koncentrēti kurkumīna ekstrakti, kas lietoti ik dienu vairākas nedēļas, un tieši to dēļ kurkumai (Curcuma longa) ir pašai sava pētījumu literatūra.
Un nu dīvainākais. 2006. gadā Mičiganas Universitātes pētnieki 24 veseliem brīvprātīgajiem deva vienreizējas kurkumīna ekstrakta devas – no 500 mg līdz pat 12 000 mg –, kas bija jānorij ar ūdeni un pēc tam jāpaēd. Līdz pat 8 000 mg devai kurkumīnu asinīs neizdevās atrast nemaz. Zems līmenis parādījās tikai diviem brīvprātīgajiem, kuri bija saņēmuši 10 000 un 12 000 mg [5]. Pēc diviem gadiem tā pati grupa paskatījās vēlreiz, šoreiz rūpīgāk, – uz divpadsmit cilvēkiem, kuri iedzēra 10 vai 12 gramus. Brīvs kurkumīns atradās vienam no divpadsmit. Toties tā konjugāti – kurkumīns, kuram zarnu siena un aknas piekabinājušas nelielu ķīmisku birku, – bija atrodami pilnīgi visiem: augstāko līmeni tie sasniedza aptuveni 3.3 stundas pēc devas, un ik pēc 6.8 stundām to daudzums saruka uz pusi [6].
Tātad kurkumīns organismā tomēr nonāk. Tikai ceļā tam ir trīs šķēršļi: tas nešķīst zarnu ūdeņainajā saturā, tas ātri sadalās, tiklīdz atstāj skābu vidi, un to, kas tomēr tiek cauri zarnu sienai, organisms iezīmē un dažu stundu laikā parāda durvis. Kurkumas saknē kurkuminoīdu jau tā ir tikai no 2% līdz 9% [1], bet veikalos nopērkamo kurkumas pulveru pārbaudē vidēji atrasts 3.14% kurkumīna [2], tāpēc izšķiest nedrīkstētu neko. Katrs no sešiem tālāk aprakstītajiem veidiem tiek galā vismaz ar vienu no šiem šķēršļiem.
Trīs vārdi, kurus vērts zināt
Kurkuminoīdi. Kurkumas dzelteni oranžo krāsvielu saime. Galvenā no tām ir kurkumīns.
Biopieejamība. Tā daļa no norītā, kas patiešām nonāk asinsritē.
Konjugāts. Kurkumīns pēc tam, kad zarnu siena vai aknas tam piekabinājušas nelielu birku; ar to tas kļūst ūdenī šķīstošs un ir gatavs doties prom.

1. Dodiet tai taukus
Organismam jau ir transporta sistēma visam, kas ūdenī šķīst negrib. Žults un ēdiena tauki veido micellas – ar aci nesaskatāmus pilieniņus, kas taukus mīlošas molekulas pārnes pāri ūdeņainajam slānim, kurš klāj zarnu sienu. Atrodiet kurkumīnam vietu šādā pilieniņā, un tas ceļos līdzi.
Skaitļi ir iespaidīgi. Dubultaklā krusteniskā pētījumā kurkuminoīdi, kas saistīti ar lecitīnu – olas dzeltenuma un sojas taukvielu –, uzsūcās aptuveni 29 reizes labāk nekā tie paši kurkuminoīdi vieni paši [7]. Vācu pētnieki gāja tālāk: 23 veseliem pieaugušajiem viņi deva 500 mg kurkuminoīdu – gan kā parastu pulveri, gan kā smalki samaltu pulveri, gan izšķīdinātus šķidrās micellās. Mērot 24 stundas, micellas asinīs nogādāja 185 reizes vairāk kurkuminoīdu nekā parastais pulveris [8].
Šajā pētījumā slēpās pārsteigums, kuru autori nemaz nebija meklējuši. Trīspadsmit sievietes uzņēma krietni vairāk nekā desmit vīrieši: ar micellām – 277 reizes vairāk nekā no parastā pulvera, kamēr vīrieši – 114 reizes. „Sievietes kurkumīnu uzņēma efektīvāk nekā vīrieši,” – secināts rakstā [8].
Parasts ēdiens dara to pašu, tikai pieticīgākā mērogā. 2025. gada krusteniskā pētījumā vienu un to pašu kurkumas preparātu pievienoja dažādiem produktiem, un izrādījās, ka auzu dzēriens uzsūkšanos salīdzinājumā ar kapsulām palielina par 76%, turpretī augļu nektārs neko nemaina. Kā norāda autori, palīdzēja tie produkti, kuros tauki ir sīki izkliedēti šķidrumā [9].
Virtuvē tas nav nekāds jaunums. Karijs sākas ar kurkumu karstā eļļā vai gī sviestā, un Indijas mājās kurkumas dzērienu gatavo ar pienu. Kurkumas sulai vai vairogmēriņam mācība ir vienkārša, un tā ir par īsto brīdi: dzeriet to pie brokastīm, nevis brokastu vietā. Olas, jogurts, maizes šķēle ar sviestu vai riekstu krēmu – taukus sagādās jebkas no tā.
2. Dodiet tai siltumu
Siltums palīdz, vēl pirms kurkuma ir nonākusi līdz jums. Pētnieki Oklahomā izmērīja, cik daudz kurkumīna ūdens spēj noturēt, un ieguva 0.6 mikrogramus mililitrā – tikpat kā neko. Pēc sakarsēšanas tas pats ūdens noturēja 7.4 mikrogramus, tātad divpadsmit reizes vairāk, un molekula karstumu pārcieta neskarta [10].
Divpadsmit reizes „tikpat kā nekas” joprojām nav daudz, un tieši tāpēc siltums vislabāk darbojas kopā ar taukiem: panna ar siltu eļļu paveic abus darbus reizē. Tas arī izskaidro, kāpēc tik daudzās pasaules receptēs kurkumu vāra vai cep. Vēsā vakarā mēs mazā katliņā saudzīgi uzsildām Golden Blend – savu ābolu, ingvera, kurkumas un citronu sulu –, un tas ir pavisam cits dzēriens nekā tikko no ledusskapja izņemtais.
Izceltais produkts
Crimson Ember – bioloģisks Vairogmēriņš ar aroniju, ingveru, kurkumu, čili un kanēli (60 ml)
Auksti spiesta bioloģiska aroniju sula ar ingvera un kurkumas sulu, šķipsniņu čili un kanēļa – un nekā cita. Vesela, svaiga sakne skābenā ogu sulā, gatava nostāties blakus brokastīm.
Iegādāties →3. Dodiet tai piparus

Šis ir pats slavenākais paņēmiens, un tā pamatā ir neliels pētījums, kas 1998. gadā veikts Svētā Jāņa medicīnas koledžā (St John's Medical College) Bengalūru, toreizējā Bangalorā. Veseli brīvprātīgie norija 2 gramus kurkumīna, un tā līmenis asinīs bija vai nu ļoti zems, vai vispār nenosakāms. Pēc tam viņi tos pašus 2 gramus iedzēra kopā ar 20 miligramiem piperīna – vielas, kas melnajiem pipariem piešķir asumu. Laikā no piecpadsmit minūtēm līdz vienai stundai pēc tam līmenis bija krietni augstāks, un autori aprēķināja, ka biopieejamība pieaugusi par 2 000% [11].
Izšķīst piperīns kurkumīnam nepalīdz. Tas ķeras pie trešā šķēršļa: piebremzē zarnu sienas un aknu enzīmus, kas piekabina birku. Pētījumi ar dzīvniekiem 1980. gados parādīja, ka piperīns šo iezīmēšanu stipri kavē un ka aptuveni sešu stundu laikā iedarbība atkal izzūd [12]. Uz īsu brīdi durvis paliek ciet, un asinīs vairāk kurkumīna saglabājas nepārveidots.
Ājurvēdas medicīna pie tā bija nonākusi krietni agrāk. Ļoti daudzos tās priekšrakstos ietilpst trikatu – garo piparu, melno piparu un ingvera maisījums –, un, kad Indijas farmakologi 1981. gadā šo ideju pārbaudīja, izrādījās, ka garie pipari testa vielas līmeni asinīs paaugstina gandrīz par 233% [13]. Kurkuma un pipari garšvielu kārbā blakus nav nonākuši tikai garšas dēļ.
Mūsu Shield vairogmēriņos siltumu dod ingvers un čili, kas uz mēles darbojas katrs savā veidā, – to aprakstījām rakstā par to, kāpēc ingvers un kurkuma silda. Pipari paliek jūsu ziņā, un vienkāršāk gandrīz nevar būt: daži piparu dzirnaviņu pagriezieni pāri tam, kas nu ir uz brokastu šķīvja.
4. Izvēlieties veselu sakni

Ja mums būtu jāizvēlas viens pētījums, ko izlasīt ikvienam kurkumas pircējam, tas būtu šis. 2019. gadā Jaunzēlandes Rideta institūta (Riddet Institute) pētnieki veseliem vīriešiem pasniedza vienu un to pašu maltīti – kartupeļu biezeni ar saldo krējumu – trīs variantos. Katrā bija tieši 400 mg kurkumīna: vienreiz kā attīrīts kurkumīna pulveris, otrreiz kā parasts kurkumas pulveris, trešoreiz kā svaigi rīvēta kurkumas sakne. Pēc tam viņi izmērīja kurkumīnu asinīs.
Pēc attīrītā kurkumīna augstākais līmenis bija 0.19 nanogrami mililitrā. Pēc svaigi rīvētās saknes – 4.9. Pēc kurkumas pulvera – 8.4 [14]. Tas pats kurkumīna daudzums, tā pati maltīte, bet vesela sakne asinīs nogādāja 25 līdz 44 reizes vairāk nekā izolētā viela.
Autori to skaidro ar kompāniju, kādā kurkumīns mīt saknē, un citas laboratorijas ir parādījušas, kas tajā ietilpst. Kurkumas aromātiskajā eļļā ir daudz savienojumu, ko sauc par turmeroniem, un cilvēka zarnu šūnās turmeroni palielināja šūnā nonākošā kurkumīna daudzumu [15]. Kad kurkumīnu no jauna apvienoja ar pārējām kurkumas sastāvdaļām, kas nav kurkuminoīdi, un pārbaudīja ar brīvprātīgajiem, tas uzsūcās aptuveni 6.93 reizes labāk nekā kurkumīns viens pats [16].
Šeit svaigas un kaltētas kurkumas ceļi šķiras. Svaigā sakneņa ēteriskajā eļļā turmerons veido aptuveni 60%, kaltētā – vairs tikai ap 6%, jo žūstot eļļa pārtop citos savienojumos [17]. Neatkarīgs salīdzinājums atklāja to pašu ainu: svaigā saknē alfa-turmerons ir galvenā sastāvdaļa, kaltētā – tikai viena no mazāk nozīmīgajām, turklāt svaigās saknes eļļai izmērīta augstāka antioksidatīvā aktivitāte [18].
Tāpēc mēs kurkumu spiežam, nevis kaltējam. Sun Root ir vesela svaiga sakne, kas izlaista caur auksto spiedi, un nekas vairāk – eļļa un krāsviela kopā –, un mūsu vairogmēriņos ir tā pati sula. Jau esam rakstījuši par to, cik maksā aukstā spiešana un kāpēc no tās neatsakāmies; kurkuma ir viena no skaidrākajām atbildēm.
Izceltais produkts
Crimson Spark komplekts – bioloģiski Vairogmēriņi ar aroniju, ingveru, kurkumu, citronu, čili un kanēli (6 × 60 ml)
Seši noslēgti vairogmēriņi: auksti spiesta bioloģiska aroniju, ingvera, kurkumas un citronu sula ar čili un kanēli. Pa vienai pudelītei katru rītu – un ieradums turas gandrīz visu nedēļu.
Iegādāties →5. Izvēlieties skābu kompāniju
Nepiemērotā vidē kurkumīns ir trausla molekula. Kad Taivānas ķīmiķi to turēja neitrālā šķīdumā ķermeņa temperatūrā – pie pH 7.2 un 37 °C –, 30 minūtēs sadalījās aptuveni 90%. Viņi izmēģinājumu atkārtoja visā skalā no pH 3 līdz pH 10, un aina bija skaidra: jo tuvāk šķīdums neitrālam un sārmainam, jo ātrāk kurkumīns izzūd [19].
Kā tas sākas, varat novērot mājās. Iemaisiet kurkumā šķipsniņu dzeramās sodas, un dzeltenais kļūs tumši sarkans: kaut kur starp pH 7.5 un 8.5 molekula maina formu un līdz ar to arī krāsu [1]. Augos ir papilnam krāsvielu, kas reizē ir arī ķīmijas stunda, – par to pārliecinājāmies, rakstot par to, kāpēc daba krāso tik spilgti.
Praktiskais secinājums: kurkuma vislabāk saglabājas skābā kompānijā. Citrons un tumšās ogas ir vieni no skābākajiem produktiem virtuvē, tāpēc ogu sula kurkumīnam ir daudz saudzīgāka vide nekā glāze tīra ūdens. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Crimson Spark sastāvā kurkuma ir līdzās aronijām un citronam. Starp citu, tie paši ķīmiķi atrada vēl vienu sargu: cilvēka asinīs pirmajā stundā zuda mazāk nekā 20% kurkumīna [19].
C vitamīns ir otra aizsardzības līnija. Kad Indijas farmaceiti kurkumīnu iepakoja vienā veselumā ar askorbīnskābi, vitamīns sārmainā vidē no sadalīšanās pasargāja 98.5% līdz 100% kurkumīna, un žurkām asinīs tā nonāca vairāk [21]. Acerola ir viens no ar C vitamīnu bagātākajiem augļiem pasaulē, tāpēc neliela glāze Red Ray – mūsu tīrās acerolas sulas – tajā pašā ēdienreizē ir kurkumai laba kompānija.
6. Izvēlieties mazumiņu, toties katru dienu
Pēdējais veids ir vismazāk iespaidīgais, bet, iespējams, pats svarīgākais. Atcerieties tos divpadsmit brīvprātīgos. Kurkumīna konjugātu līmenis viņu asinīs augstāko punktu sasniedza nedaudz vairāk nekā trīs stundas pēc devas un ik pēc 6.8 stundām saruka uz pusi [6]. Nākamajā dienā tajā pašā laikā lielākā daļa jau bija prom. Lai ko kurkuma organismā darītu, krājumu tai tur nav – tā strādā tikai ar to, kas pienāk klāt.
Arī ar milzu devu vairāk neiegūt. Mičiganas brīvprātīgajiem, kuri uzreiz norija 8 000 mg, kurkumīna asinīs nebija vairāk kā tiem, kuri saņēma 500 mg [5]. Apkopotajos pētījumos par C reaktīvo olbaltumu iedarbība visskaidrāk izpaudās, lietojot 1 000 mg dienā vai mazāk, un zem 2 000 mg tā bija spēcīgāka nekā virs šīs robežas [4]. Pat uzraugošās iestādes domā ikdienišķos daudzumos. Kurkumīns ir arī pārtikas krāsviela – E 100, pats pirmais numurs Eiropas sarakstā –, un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde tā pieļaujamo dienas devu noteikusi 3 mg uz kilogramu ķermeņa masas [20]. Tas ir ēdiena mērogs – un katru dienu.
Tātad kurkumai vislabāk piestāv neliels daudzums vienā un tajā pašā laikā katru dienu, kopā ar ēdienu. Viens 60 ml vairogmēriņš blakus brokastu šķīvim – vienkāršāk laikam nevar. Tiem, kas grasās pie šī ieraduma palikt, Crimson Spark ir pieejams arī divdesmit pudelīšu iepakojumā, bet garākam malkam der Fire Bloom – mūsu alvejas sula ar ingveru un kurkumu. Viens brīdinājums gan: ja regulāri lietojat zāles, it īpaši asinis šķidrinošas, vai jums ir žultsakmeņi, tad, pirms koncentrētu kurkumu vai piparus padarāt par ikdienas ieradumu, aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu.
Seši padomi uz ledusskapja durvīm
- Tauki: lietojiet kurkumu kopā ar ēdienu, kurā to ir kaut nedaudz, – ar olām, jogurtu, sviestu, riekstiem, eļļu.
- Siltums: gatavojiet ar to vai saudzīgi uzsildiet.
- Pipari: daži dzirnaviņu pagriezieni tajā pašā ēdienreizē.
- Vesela sakne: svaiga kurkuma vai tās sula ar visām eļļām – labāk nekā izolēts kurkumīns.
- Kaut kas skābs: kompānijai citrons vai tumšās ogas.
- Pa druskai, katru dienu un bez pārspīlējumiem.
Pārlasiet šo sarakstu vēlreiz, un tie vairs nav seši padomi. Tā ir viena maltīte: silta panna, karote eļļas, piparu dzirnaviņas, vesela sakne, kaut kas skābens blakus – un rīt tas pats no jauna. Virtuvēs, kur kurkumu pazīst visilgāk, to visu darīja, vēl pirms kāds bija izmērījis kaut vienu nanogramu. Laboratorijas pēdējos trīsdesmit gadus skaidro, kāpēc pavāriem bija taisnība.
Atsauces
- Priyadarsini KI. The chemistry of curcumin: from extraction to therapeutic agent. Molecules. 2014;19(12):20091–20112. doi:10.3390/molecules191220091
- Tayyem RF, Heath DD, Al-Delaimy WK, Rock CL. Curcumin content of turmeric and curry powders. Nutr Cancer. 2006;55(2):126–131. doi:10.1207/s15327914nc5502_2
- Bideshki MV, Jourabchi-Ghadim N, Radkhah N, et al. The efficacy of curcumin in relieving osteoarthritis: a meta-analysis of meta-analyses. Phytother Res. 2024;38(6):2875–2891. doi:10.1002/ptr.8153
- Gorabi AM, Abbasifard M, Imani D, et al. Effect of curcumin on C-reactive protein as a biomarker of systemic inflammation: an updated meta-analysis of randomized controlled trials. Phytother Res. 2022;36(1):85–97. doi:10.1002/ptr.7284
- Lao CD, Ruffin MT, Normolle D, et al. Dose escalation of a curcuminoid formulation. BMC Complement Altern Med. 2006;6:10. doi:10.1186/1472-6882-6-10
- Vareed SK, Kakarala M, Ruffin MT, et al. Pharmacokinetics of curcumin conjugate metabolites in healthy human subjects. Cancer Epidemiol Biomarkers Prev. 2008;17(6):1411–1417. doi:10.1158/1055-9965.EPI-07-2693
- Cuomo J, Appendino G, Dern AS, et al. Comparative absorption of a standardized curcuminoid mixture and its lecithin formulation. J Nat Prod. 2011;74(4):664–669. doi:10.1021/np1007262
- Schiborr C, Kocher A, Behnam D, Jandasek J, Toelstede S, Frank J. The oral bioavailability of curcumin from micronized powder and liquid micelles is significantly increased in healthy humans and differs between sexes. Mol Nutr Food Res. 2014;58(3):516–527. doi:10.1002/mnfr.201300724
- Schönenberger KA, Ranzini C, Laval J, Bellenger P, Tenon M, Fança-Berthon P. The influence of food matrices on the bioavailability of curcuminoids from a dried colloidal turmeric suspension: a randomized, crossover, clinical trial. Food Funct. 2025;16(2):774–784. doi:10.1039/d4fo03414g
- Kurien BT, Singh A, Matsumoto H, Scofield RH. Improving the solubility and pharmacological efficacy of curcumin by heat treatment. Assay Drug Dev Technol. 2007;5(4):567–576. doi:10.1089/adt.2007.064
- Shoba G, Joy D, Joseph T, Majeed M, Rajendran R, Srinivas PS. Influence of piperine on the pharmacokinetics of curcumin in animals and human volunteers. Planta Med. 1998;64(4):353–356. doi:10.1055/s-2006-957450
- Atal CK, Dubey RK, Singh J. Biochemical basis of enhanced drug bioavailability by piperine: evidence that piperine is a potent inhibitor of drug metabolism. J Pharmacol Exp Ther. 1985;232(1):258–262.
- Atal CK, Zutshi U, Rao PG. Scientific evidence on the role of Ayurvedic herbals on bioavailability of drugs. J Ethnopharmacol. 1981;4(2):229–232. doi:10.1016/0378-8741(81)90037-4
- Ahmed Nasef N, Loveday SM, Golding M, et al. Food matrix and co-presence of turmeric compounds influence bioavailability of curcumin in healthy humans. Food Funct. 2019;10(8):4584–4592. doi:10.1039/c9fo01063g
- Yue GG, Cheng SW, Yu H, et al. The role of turmerones on curcumin transportation and P-glycoprotein activities in intestinal Caco-2 cells. J Med Food. 2012;15(3):242–252. doi:10.1089/jmf.2011.1845
- Antony B, Merina B, Iyer VS, Judy N, Lennertz K, Joyal S. A pilot cross-over study to evaluate human oral bioavailability of BCM-95CG (Biocurcumax), a novel bioenhanced preparation of curcumin. Indian J Pharm Sci. 2008;70(4):445–449. doi:10.4103/0250-474X.44591
- Fahmy NM, Fayez S, Uba AI, et al. Comparative GC-MS analysis of fresh and dried Curcuma essential oils with insights into their antioxidant and enzyme inhibitory activities. Plants (Basel). 2023;12(9):1785. doi:10.3390/plants12091785
- Singh G, Kapoor IPS, Singh P, de Heluani CS, de Lampasona MP, Catalan CAN. Comparative study of chemical composition and antioxidant activity of fresh and dry rhizomes of turmeric (Curcuma longa Linn.). Food Chem Toxicol. 2010;48(4):1026–1031. doi:10.1016/j.fct.2010.01.015
- Wang YJ, Pan MH, Cheng AL, et al. Stability of curcumin in buffer solutions and characterization of its degradation products. J Pharm Biomed Anal. 1997;15(12):1867–1876. doi:10.1016/s0731-7085(96)02024-9
- European Food Safety Authority. Refined exposure assessment for curcumin (E 100). EFSA J. 2014;12(10):3876. doi:10.2903/j.efsa.2014.3876
- Karade PG, Jadhav NR. Colon targeted curcumin microspheres laden with ascorbic acid for bioavailability enhancement. J Microencapsul. 2018;35(4):372–380. doi:10.1080/02652048.2018.1501111
Šis raksts ir izglītojošs un nav medicīnisks padoms. Ja jums ir noteikta diagnoze, esat stāvoklī vai regulāri lietojat zāles, pirms uztura maiņas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.


Atstājiet komentāru