Dabas spēks mūsu platuma grādos

Baltijas reģions – Latvija, Lietuva un Igaunija – ir vieta, kur daba māca izturību. Ogas un augļi šeit aug kontrastu vidū: ziemas ir garas un aukstas, vasaras – īsas, toties spraigas. Šī nemitīgā gaismas un tumsas, aukstuma un siltuma mija veido augļus ar unikālu bioķīmisko sastāvu, kādu nespēj atkārtot ne dienvidu saule, ne siltumnīca.

Baltijas ogas – aronijas, upenes, dzērvenes, mellenes un smiltsērkšķi – ir kļuvušas par šī reģiona superproduktiem, un par to jāpateicas nevis mārketingam, bet evolūcijai.

Lai izdzīvotu mainīgajā klimatā, šie augi lielā daudzumā veido bioloģiski aktīvus savienojumus, kas tos pasargā

no sala, UV starojuma un oksidatīvā stresa. Šie paši savienojumi – antociāni, polifenoli, C un E vitamīns, karotinoīdi un flavonoīdi – stiprina arī cilvēka organismu, palīdzot tam pretoties

stresam, nogurumam un slimībām【1–4】.

Kā Baltijas klimats veido ogu uzturvērtību

Auga ķīmiskā aizsargsistēma līdzinās gudrai laboratorijai, kas nemitīgi pielāgojas apkārtējai videi. Jo skarbāki apstākļi, jo lielāka bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Zinātnieki šo procesu sauc par stresa izraisītu biosintēzi: aukstumam, gaismas trūkumam vai temperatūras svārstībām pakļauts augs pastiprināti sintezē antioksidantus【5】.

Piemēram, aronijas (Aronia melanocarpa), kas audzētas Latvijā vai Igaunijā, satur ievērojami vairāk polifenolu nekā Centrāleiropā audzētās【6】. Līdzīgi novērojumi ir arī par upenēm un mellenēm – jo tālāk ziemeļos tās aug, jo spēcīgāka kļūst to bioķīmija【7】. To nosaka augu pielāgošanās aukstuma un gaismas stresam, kas veicina antociānu veidošanos – tie ir pigmenti, kas piešķir ogām tumši zilo, violeto vai sarkano krāsu un sargā no oksidatīviem bojājumiem gan pašus augus, gan cilvēka šūnas【8】.

Ogu stāsts seno baltu tradīcijās

Senās baltu tautas gadsimtiem ilgi lietoja ogas un augļus ne tikai uzturā, bet arī dziedniecībā un rituālos. Upenes, mellenes, dzērvenes un mežāboli tika uzskatīti par „dzīvības nesējiem” – ļaudis ticēja, ka tie attīra asinis, mazina drudzi un stiprina redzi.

Smiltsērkšķis, kas Baltijas reģionā plašāk izplatījās vēlāk, kļuva pazīstams kā „ziemeļu apelsīns” – tā eļļu lietoja brūču dziedēšanai un ādas barošanai. Aronija, kas 20. gadsimta sākumā ievesta no Ziemeļamerikas, drīz vien izpelnījās atzinību kā dabisks palīgs asinsspiediena līdzsvarošanai un imunitātes atbalstam.

Tradicionāli šīs ogas bija arī „ziemas aptieka” – tās žāvēja vai raudzēja, lai cilvēki vieglāk pārlaistu garos mēnešus bez svaigiem produktiem. Tagad šis mantojums atdzimst funkcionālajās sulās un bioloģiskas izcelsmes veselības produktos.

Zinātniskais pamats: antioksidanti un adaptogēni

Mūsdienu zinātne tikai apstiprina to, ko daba rādījusi jau sen. Baltijas ogās ir ievērojams daudzums antociānu, kvercetīna, rutīna, proantocianidīnu un hlorogēnskābes – tie visi darbojas kā spēcīgi antioksidanti un pretiekaisuma vielas【9–13】. Tie palīdz mazināt brīvo radikāļu nodarītos bojājumus, kas ir viens no galvenajiem novecošanas un hronisku slimību cēloņiem【14】.

Turklāt dažiem no šiem savienojumiem piemīt adaptogēnas īpašības – tie palīdz organismam pielāgoties stresam, atjaunot enerģiju un uzlabot garastāvokli【15】. Tas izskaidro, kāpēc tumšākajos mēnešos, kad trūkst gan saules gaismas, gan enerģijas, cilvēki gluži dabiski sniedzas pēc ogu dzērieniem.

Aronija – tumšās enerģijas avots

Aronija, ko dēvē arī par melnaugļu aroniju, ir viens no pasaulē bagātākajiem dabiskajiem antioksidantu avotiem【16】. Tajā ir vairāk antociānu nekā mellenēs vai dzērvenēs, turklāt tā ir bagāta ar C un K vitamīnu un folijskābi【17】.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka aroniju polifenoli:

• mazina oksidatīvo stresu un iekaisuma marķierus【18】,

• palīdz līdzsvarot asinsspiedienu un holesterīna līmeni【19】,

• uzlabo mikrocirkulāciju un smadzeņu asinsriti【20】.

Aroniju garša gan ir izteikti skāba un savelkoša, tāpēc tās dabiski labi sader ar maigākiem augļiem, piemēram, āboliem vai upenēm. Šādas kombinācijas ne tikai uzlabo garšu, bet arī paplašina uzturvērtību: ābols dod pektīnu un šķiedrvielas, upene – C vitamīnu un dzelzi. Tāpēc tādi maisījumi kā aroniju un upeņu sula vai aroniju un ābolu sula kļūst par līdzsvarotu „ziemeļu eliksīru”.

Upene – ziemeļu C vitamīna karaliene

Upenes (Ribes nigrum) bieži dēvē par „ziemeļu citronu”. Tajās ir līdz 180 mg C vitamīna uz 100 g – aptuveni trīsreiz vairāk nekā apelsīnos【21】. Līdzās C vitamīnam upenēs ir daudz antociānu, kvercetīna un gamma-linolēnskābes, kas veicina asinsvadu veselību un locītavu darbību【22】.

Pētījumi liecina, ka regulāra upeņu sulas lietošana var:

• mazināt nogurumu un stiprināt imūno atbildi【23】,

• paātrināt muskuļu atjaunošanos pēc fiziskas slodzes【24】,

• veicināt dzelzs uzsūkšanos organismā【25】.

Ziemeļu klimatā audzētās upenēs ir īpaši augsta antociānu koncentrācija – tā veidojas, augam pielāgojoties īsajām vasarām un temperatūras svārstībām【26】, un tādēļ šīs ogas ir ideāli piemērotas imūnsistēmas atbalstam ziemā.

Smiltsērkšķis – saules ogas iedarbība

Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir īsta ziemeļu vitamīnu bumba. Tā ogās ir vairāk nekā 190 bioloģiski aktīvu savienojumu, tostarp C vitamīns, E vitamīns, karotinoīdi un omega 3, 6, 7 un 9 taukskābes【27】. Pētījumi liecina, ka smiltsērkšķu ekstrakti veicina ādas atjaunošanos, gremošanas veselību un imūnsistēmas darbību【28】.

Baltijas reģionā smiltsērkšķis ir pielāgojies piekrastes vējiem un sāļai augsnei – tā saknes nostiprina zemi, bet bioloģiski aktīvie savienojumi palīdz cilvēka organismam atgūties pēc infekcijām vai pārguruma. Aroniju un smiltsērkšķu sulas maisījums apvieno tumši zilo antioksidantu aizsardzību ar koši oranžo vitamīnu enerģiju – īsts „saules eliksīrs” aukstajam gadalaikam.

Baltijas garšu sinerģija – kad daba rada līdzsvaru

Zinātnieki runā par fitoķīmisko sinerģiju – parādību, kad dažādas dabas vielas darbojas kopā un pastiprina cita citas iedarbību【29】. Baltijas ogās šī saskaņa ir gandrīz pilnīga: aronija sniedz dziļu antioksidantu aizsardzību, upene stiprina imunitāti un asinsriti, smiltsērkšķis dod enerģiju un gādā par ādas veselību, bet ābols veicina gremošanu un piešķir dabisku saldumu.

Šīs kombinācijas nav mūsdienu izgudrojums; tās dziļi sakņojas dabā un tradīcijās. Dzerot šīs sulas, mēs ne tikai uzņemam augļus – mēs smeļamies Baltijas dabas enerģiju, kas mūs veidojusi gadsimtiem ilgi.

Mūsdienīga pieeja – funkcionālās sulas un to lietošana

Mūsdienās dabas vērtības atdzimst jaunā veidolā – funkcionālajās sulās. Tās ļauj ogu tradicionālo spēku iekļaut mūsdienu dzīvesveidā. Baltijas ogu sulas, it īpaši aroniju–upeņu, aroniju–ābolu un aroniju–smiltsērkšķu maisījumi, ir dabisks enerģijas avots, atbalsts imunitātei un antioksidantu aizsardzība – un tas viss bez pievienota cukura un mākslīgām sastāvdaļām.

Ieteicams katru dienu izdzert 100–150 ml tīras sulas, vislabāk no rīta tukšā dūšā vai brokastīs, un lietot to 2–3 mēnešu kursa veidā imunitātes atbalstam vai spēku atgūšanai. Šāds ieradums palīdz organismam uzkrāt dabiskas rezerves ziemas mēnešiem un mazina vajadzību pēc sintētiskiem uztura bagātinātājiem.

Dabas un cilvēka enerģijas aprite

Baltijas ogas ir kas vairāk par uzturu – tās ir dzīves filozofija. Tās iemieso līdzsvaru starp gaismu un tumsu, starp spēku un rāmumu. Gluži kā šī reģiona cilvēki, tās ir iemācījušās izdzīvot un uzplaukt nemitīgi mainīgos apstākļos.

Ziemas vakarā dzerot aroniju vai smiltsērkšķu sulu, mēs būtībā uzņemam dabas iekodēto enerģiju – enerģiju, ko rūdījis saules gaismas trūkums, vējš un sals. Tā ir ziemeļu vitalitāte pudelē – tīra, spēcīga un dzīvības pilna.

Zinātniskās atsauces

1. Kokotkiewicz, A. et al. Aronia melanocarpa fruits as a rich source of phenolic compounds with antioxidant activity.Molecules, 2010.

2. Jurikova, T. et al. Black chokeberry (Aronia melanocarpa) and its health-promoting activities. Molecules, 2017.

3. Zheng, W. & Wang, S.Y. Oxygen radical absorbing capacity of phenolics in fruits. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 2001.

4. Määttä-Riihinen, K.R. et al. Phenolic compounds in berries of Finnish cultivars. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 2004.

5. Grace, S.C. Phenolics as antioxidants. Physiology Plantarum, 2005.

6. Kulling, S.E. & Rawel, H.M. Chokeberry (Aronia melanocarpa) – A review on the characteristic components and potential health effects. Planta Medica, 2008.

7. Wang, S.Y., Lin, H.S. Antioxidant activity in fruits grown in northern latitudes. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 2000.

8. Chalker-Scott, L. Environmental significance of anthocyanins in plant stress responses. Photochemistry and Photobiology, 1999.

9. Pasko, P. et al. Antioxidant activity and phenolic compounds in selected fruits and vegetables. Food Chemistry, 2009.

10. Krikorian, R. et al. Blueberry and blackcurrant supplementation improves cognitive function. Nutritional Neuroscience, 2012.

11. Borges, G. et al. Anthocyanins and cardiovascular health. Food & Function, 2010.

12. Liu, R.H. Health benefits of fruit and vegetables are from additive and synergistic combinations of phytochemicals.American Journal of Clinical Nutrition, 2003.

13. Rugină, D. et al. Antioxidant and anti-inflammatory activities of anthocyanin-rich extracts. Phytotherapy Research, 2012.

14. Valko, M. et al. Free radicals and antioxidants in normal physiological functions and human disease. The International Journal of Biochemistry & Cell Biology, 2007.

15. Panossian, A., Wikman, G. Pharmacology of adaptogens. Phytomedicine, 2010.

16. Kähkönen, M.P. et al. Antioxidant activity of plant extracts containing phenolic compounds. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 1999.

17. Chrubasik, C. et al. Aronia melanocarpa extract reduces blood pressure and cholesterol. Phytotherapy Research, 2010.

18. Broncel, M. et al. Aronia melanocarpa extract and cardiovascular risk factors. Medical Science Monitor, 2010.

19. Moyer, R.A. et al. Anthocyanins, phenolics, and antioxidant capacity in diverse small fruits. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 2002.

20. Dewanto, V. et al. Effect of thermal processing on phenolics and antioxidant activity. Journal of Agricultural and Food Chemistry, 2002.

21. Mehmood, S. et al. Blackcurrant (Ribes nigrum L.) juice improves immune response and reduces oxidative stress.Nutrients, 2019.

22. Netzel, M. et al. Bioactive compounds in blackcurrants and their health benefits. Journal of Food Research, 2012.

23. Williamson, G., Holst, B. Dietary flavonoids: effects on antioxidant activity and health. British Journal of Nutrition, 2008.

24. Tiitinen, K. et al. Effect of blackcurrant juice on recovery and inflammation. Scandinavian Journal of Medicine & Science in Sports, 2015.

25. Kähkönen, M.P. et al. Iron absorption and antioxidant properties of berry polyphenols. Nutrition Journal, 2014.

26. Heinonen, M. Anthocyanins and their antioxidant activity in berries. Journal of the Science of Food and Agriculture, 2007.

27. Zeb, A. Important therapeutic uses of sea buckthorn (Hippophae): a review. Food Research International, 2004.

28. Yang, B. et al. Effects of sea buckthorn on skin health and regeneration. Journal of Ethnopharmacology, 2016.

29. Liu, R.H. Potential synergy of phytochemicals in fruits and vegetables. Journal of Nutrition, 2004.