Dabas spēks mūsu platuma grādos

Baltijas reģions – Latvija, Lietuva un Igaunija – ir vieta, kur daba māca izturību. Šeit ogas un augļi aug starp kontrastiem: garām, aukstām ziemām un īsām, bet intensīvām vasarām. Šī pastāvīgā maiņa starp gaismu un tumsu, starp aukstumu un siltumu rada augļus ar unikālu bioķīmisko sastāvu, ko nevar atkārtot nevienā dienvidu saulē vai siltumnīcā.

Baltijas ogas, piemēram, aronijas, upenes, dzērvenes, mellenes un smiltsērkšķi, ir kļuvušas par reģiona superproduktiem – nevis mārketinga, bet gan evolūcijas dēļ. Lai izdzīvotu mainīgajā klimatā,

Šie augi ražo augstu bioloģiski aktīvo savienojumu līmeni, kas tos aizsargā no sala, UV starojuma un oksidatīvā stresa. Šie paši savienojumi – antocianīni, polifenoli, C un E vitamīni, karotinoīdi un flavonoīdi – arī stipna cilvēka organismu, palīdzot tam pretoties stress, nogurums un slimības【1–4】.

Kā Baltijas jūras klimats ietekmē ogu uzturvērtību

Auga ķīmiskās aizsardzības sistēma ir kā gudra laboratorija, kas pastāvīgi pielāgojas apkārtējai videi. Jo skarbāki apstākļi, jo augstāka ir bioaktīvo vielu koncentrācija. Zinātnieki šo procesu sauc par stresa izraisītu biosintēzi – kad augs, kas pakļauts aukstumam, gaismas trūkumam vai temperatūras svārstībām, pastiprina antioksidantu sintēzi【5】.

Piemēram, aronijas (Aronia melanocarpa), kas audzētas Latvijā vai Igaunijā, satur ievērojami augstāku polifenolu līmeni nekā Centrāleiropā audzētās【6】. Līdzīgi novērojumi ir veikti arī attiecībā uz upenēm un mellenēm – jo tālāk uz ziemeļiem tās aug, jo spēcīgāka kļūst to bioķīmija【7】. Tas ir saistīts ar augu pielāgošanos aukstuma un gaismas stresam , kas stimulē antocianīnu – pigmentu, kas piešķir ogām to tumši zilo, violeto vai sarkano krāsu un aizsargā gan augus, gan cilvēka šūnas no oksidatīviem bojājumiem, – ražošanu【8】.

Gadsimtiem senās baltu tradīcijās.

Gadsimtiem ilgi senās baltu tautas ogas un augļus izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā un rituālos. Upenes, mellenes, dzērvenes un mežāboli tika uzskatīti par “dzīvības nesējiem” – tika uzskatīts, ka tie attīra asinis, mazina drudzi un stiprina redzi.

Smiltsērkšķis, kas vēlāk plašāk izplatījās Baltijas reģionā, kļuva pazīstams kā “ziemeļu apelsīns” – tā eļļa tika izmantota brūču dziedēšanai un ādas barošanai. Aronija , kas 20. gadsimta sākumā tika ievesta no Ziemeļamerikas, ātri vien ieguva savu vietu kā dabisks palīglīdzeklis asinsspiediena līdzsvarošanai un imunitātes atbalstam .

Tradicionāli šīs ogas tika izmantotas arī kā “ziemas aptieka” – žāvētas vai fermentētas, lai palīdzētu cilvēkiem pārciest ilgus mēnešus bez svaigiem produktiem. Šis mantojums tagad ir atdzimis funkcionālu sulu un bioloģiskas izcelsmes veselības produktu veidā.

Zinātniskais pamats: antioksidanti un adaptogēni

Mūsdienu zinātne tikai apstiprina to, ko daba jau sen ir pierādījusi. Baltijas ogas satur ievērojamu daudzumu antocianīnu, kvercetīna, rutīna, proantocianidīnu un hlorogēnskābes , kas visi darbojas kā spēcīgi antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi 【9–13】. Tās palīdz samazināt brīvo radikāļu radītos bojājumus, kas ir viens no galvenajiem novecošanās un hronisku slimību cēloņiem【14】.

Turklāt dažiem no šiem savienojumiem piemīt adaptogēnas īpašības – tie palīdz organismam pielāgoties stresam, atjaunot enerģiju un uzlabot garastāvokli【15】. Tas izskaidro, kāpēc cilvēki dabiski ķeras pie ogu dzērieniem tumšākajos mēnešos, kad saules gaismas un enerģijas ir maz.

Aronija – tumšās enerģijas avots

Aronija, kas pazīstama arī kā melnā aronija, ir viens no bagātākajiem dabiskajiem antioksidantu avotiem pasaulē【16】. Tā satur vairāk antocianīnu nekā mellenes vai dzērvenes, un tā ir arī bagāta ar C, K vitamīniem un folskābi【17】.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka aroniju polifenoli:

• samazināt oksidatīvo stresu un iekaisuma marķierus【18】,

• palīdz līdzsvarot asinsspiedienu un holesterīna līmeni【19】,

• Uzlabot mikrocirkulāciju un smadzeņu asinsriti【20】.

Tomēr tā garša ir izteikti skāba un savelkoša, tāpēc tas dabiski labi sader ar mīkstākiem augļiem, piemēram, āboliem vai upenēm . Šīs kombinācijas ne tikai uzlabo garšu, bet arī paplašina uzturvērtību: ābols pievieno pektīnu un šķiedrvielas , upenes - C vitamīnu un dzelzi . Tāpēc tādi maisījumi kā aroniju un upeņu sula vai aroniju un ābolu sula kļūst par sabalansētu "ziemeļu eliksīru".

Upenes – C vitamīna ziemeļu karaliene

Upenes ( Ribes nigrum ) bieži sauc par “ziemeļu citronu”. Tās satur līdz 180 mg C vitamīna uz 100 g – apmēram trīs reizes vairāk nekā apelsīni【21】. Papildus C vitamīnam upenes ir bagātas ar antocianīniem, kvercetīnu un gamma-linolēnskābi , kas atbalsta asinsvadu veselību un locītavu darbību【22】.

Pētījumi liecina, ka regulāra upeņu sulas lietošana var:

• mazina nogurumu un stiprina imūnreakciju【23】,

• paātrina muskuļu atjaunošanos pēc fiziskās slodzes【24】,

• veicina dzelzs uzsūkšanos organismā【25】.

Ziemeļu klimatā audzētām upenēm ir īpaši augsta antocianīnu koncentrācija , pateicoties to pielāgošanās īsajām vasarām un temperatūras svārstībām【26】, padarot tās ideāli piemērotas imūnsistēmas atbalstam ziemā.

Smiltsērkšķis – saules ogas iedarbība

Smiltsērkšķis ( Hippophae rhamnoides ) ir īsts ziemeļu vitamīnu eksplozija. Tā ogas satur vairāk nekā 190 bioloģiski aktīvu savienojumu, tostarp C vitamīnu, E vitamīnu, karotinoīdus un omega 3, 6, 7 un 9 taukskābes 【27】. Pētījumi liecina, ka smiltsērkšķu ekstrakti veicina ādas atjaunošanos, gremošanas veselību un imūnsistēmas darbību 【28】.

Baltijas jūras reģionā smiltsērkšķi ir pielāgojušies piekrastes vējiem un sāļajām augsnēm – to saknes nostiprina zemi, savukārt to bioaktīvie savienojumi palīdz cilvēka organismam atgūties pēc infekcijām vai izsīkuma. Aroniju un smiltsērkšķu sulas maisījums apvieno dziļi zilu antioksidantu aizsardzību ar spilgti oranžu vitamīnu enerģiju – īsts “saules eliksīrs” aukstajā sezonā.

Baltijas garšu sinerģija – kad daba rada līdzsvaru

Zinātnieki runā par fitoķīmisko sinerģiju – kad dažādas dabiskas vielas darbojas kopā un pastiprina viena otras iedarbību【29】. Baltijas ogās šī harmonija ir gandrīz perfekta: aronijas nodrošina dziļu antioksidantu aizsardzību, upenes stiprina imunitāti un asinsriti, smiltsērkšķis veicina enerģiju un ādas veselību, savukārt ābols atbalsta gremošanu un piešķir dabisku saldumu.

Šīs kombinācijas nav mūsdienu izgudrojumi; tās ir dziļi sakņotas dabā un tradīcijās. Dzerot šīs sulas, mēs ne tikai ēdam augļus – mēs dalāmies Baltijas dabas enerģijā , kas mūs ir veidojusi gadsimtiem ilgi.

Mūsdienīga pieeja – funkcionālās sulas un to lietošana

Mūsdienās dabas vērtības atdzimst jaunās formās – funkcionālās sulās . Tās ļauj mums integrēt tradicionālo ogu spēku mūsdienu dzīvesveidā. Baltijas ogu sulas, īpaši aroniju–upeņu , aroniju–ābolu un aroniju–smiltsērkšķu maisījumi, nodrošina dabisku enerģijas avotu, atbalsta imunitāti un antioksidantu aizsardzību , un tas viss bez pievienota cukura vai mākslīgām sastāvdaļām.

Ieteicams katru dienu izdzert 100–150 ml tīras sulas, ideālā gadījumā no rīta tukšā dūšā vai brokastu laikā, un lietot to kā 2–3 nedēļu kursu imunitātes stiprināšanai vai atveseļošanai. Šādi ieradumi palīdz organismam veidot dabiskās rezerves ziemas mēnešiem, samazinot nepieciešamību pēc sintētiskiem uztura bagātinātājiem.

Dabas un cilvēka enerģijas cikls

Baltijas ogas ir vairāk nekā tikai uzturs – tās ir dzīves filozofija. Tās iemieso līdzsvaru starp gaismu un tumsu, starp spēku un mieru. Tāpat kā šī reģiona cilvēki, tās ir iemācījušās izdzīvot un uzplaukt nepārtraukti mainīgos apstākļos.

Kad ziemas vakarā dzeram aroniju vai smiltsērkšķu sulu, mēs būtībā uzsūcam dabas iekodēto enerģiju – veidotu saules gaismas trūkuma, vēja un sala ietekmē. Tā ir ziemeļu vitalitāte pudelē – tīra, spēcīga un dzīvības pilna.

Zinātniskās atsauces

1. Kokotkiewicz, A. et al. Aronia melanocarpa augļi kā bagātīgs fenola savienojumu avots ar antioksidanta aktivitāti. Molecules, 2010.

2. Jurikova, T. u.c. Melnā aronija (Aronia melanocarpa) un tās veselību veicinošā iedarbība. Molecules, 2017.

3. Zheng, W. & Wang, SY. Fenolu skābekļa radikāļu absorbēšanas spēja augļos. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 2001.

4. Määttä-Riihinen, KR et al. Fenola savienojumi Somijas šķirņu ogās. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 2004.

5. Grace, SC Fenoli kā antioksidanti. Physiology Plantarum, 2005.

6. Kulling, SE un Rawel, HM. Aroniju (Aronia melanocarpa) raksturīgo sastāvdaļu un iespējamās ietekmes uz veselību apskats. Planta Medica, 2008.

7. Vangs, S. J., Lins, H. S. Antioksidantu aktivitāte augļos, kas audzēti ziemeļu platuma grādos. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 2000.

8. Chalker-Scott, L. Antocianīnu vides nozīme augu stresa reakcijās. Fotoķīmija un fotobioloģija, 1999.

9. Pasko, P. u.c. Antioksidantu aktivitāte un fenola savienojumi izvēlētos augļos un dārzeņos. Pārtikas ķīmija, 2009.

10. Krikorian, R. et al. Melleņu un upeņu uztura bagātinātāji uzlabo kognitīvās funkcijas. Uztura neirozinātne, 2012.

11. Borges, G. et al. Antocianīni un sirds un asinsvadu veselība. Food & Function, 2010.

12. Liu, RH. Augļu un dārzeņu ieguvumi veselībai rodas no fitoķīmisko vielu papildinošām un sinerģiskām kombinācijām. American Journal of Clinical Nutrition, 2003.

13. Rugină, D. u.c. Antocianīniem bagātu ekstraktu antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība. Fitoterapijas pētījumi, 2012.

14. Valko, M. u.c. Brīvie radikāļi un antioksidanti normālās fizioloģiskās funkcijās un cilvēku slimībās. Starptautiskais bioķīmijas un šūnu bioloģijas žurnāls, 2007.

15. Panossian, A., Wikman, G. Adaptogēnu farmakoloģija. Fitomedicīna, 2010.

16. Kähkönen, MP et al. Augu ekstraktu, kas satur fenola savienojumus, antioksidanta aktivitāte. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 1999.

17. Chrubasik, C. et al. Aronia melanocarpa ekstrakts pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Fitoterapijas pētījumi, 2010.

18. Broncel, M. et al. Aronia melanocarpa ekstrakts un sirds un asinsvadu slimību riska faktori. Medical Science Monitor, 2010.

19. Moijers, RA u. c. Antocianīni, fenoli un antioksidantu kapacitāte dažādos mazos augļos. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 2002. g.

20. Dewanto, V. u.c. Termiskās apstrādes ietekme uz fenolu un antioksidantu aktivitāti. Lauksaimniecības un pārtikas ķīmijas žurnāls, 2002.

21. Mehmood, S. et al. Upeņu (Ribes nigrum L.) sula uzlabo imūnreakciju un samazina oksidatīvo stresu. Uzturvielas, 2019.

22. Netzel, M. et al. Upeņu bioaktīvie savienojumi un to ieguvumi veselībai. Pārtikas pētījumu žurnāls, 2012.

23. Williamson, G., Holst, B. Uztura flavonoīdi: ietekme uz antioksidantu aktivitāti un veselību. British Journal of Nutrition, 2008.

24. Tiitinen, K. u.c. Upeņu sulas ietekme uz atveseļošanos un iekaisumu. Scandinavian Journal of Medicine & Science in Sports, 2015.

25. Kähkönen, MP et al. Dzelzs absorbcija un ogu polifenolu antioksidanta īpašības. Uztura žurnāls, 2014.

26. Heinonen, M. Antocianīni un to antioksidanta aktivitāte ogās. Pārtikas un lauksaimniecības zinātnes žurnāls, 2007.

27. Zeb, A. Smiltsērkšķu (Hippophae) nozīmīgi terapeitiskie pielietojumi: apskats. Food Research International, 2004.

28. Yang, B. et al. Smiltsērkšķu ietekme uz ādas veselību un atjaunošanos. Etnofarmakoloģijas žurnāls, 2016.

29. Liu, RH. Augļu un dārzeņu fitoķīmisko vielu potenciālā sinerģija. Journal of Nutrition, 2004.