Funkcionālās sulas imunitātei: dabas atbalsts Tavā glāzē

Iedomājies vēsu rudens rītu. Gaiss ir dzidrs, debesis – nedaudz pelēcīgas, un kalendārs jau pilns ar darbiem un tikšanām. Tas ir arī laiks, kad apkārt arvien biežāk dzird klepu un šņaukāšanos. Mūsu imūnsistēma – sarežģīts šūnu, audu un orgānu tīkls – klusi un nepārtraukti strādā, lai mūs pasargātu. Bet, tāpat kā pārējās organisma sistēmas, tā vislabāk darbojas tad, ja ir labi pabarota.

Uzturs ir viena no galvenajām imunitātes atbalsta sastāvdaļām. Lai arī nav neviena produkta, kas padarītu mūs “neuzvaramus”, ir zināms – noteiktas uzturvielas palīdz imūnsistēmai darboties efektīvāk. Tieši šeit funkcionālās sulas spēlē svarīgu lomu. Tās nav parastas augļu sulas – tās ir koncentrētas, uzturvielām bagātas sulas no ogām, augļiem un dārzeņiem, kuras auksti spiesta veidā saglabā maksimāli daudz vitamīnu, antioksidantu un bioloģiski aktīvo vielu.

Auksti spiestas sulas nav brīnumlīdzeklis, taču tās ir viens no efektīvākajiem un patīkamākajiem veidiem, kā ikdienā nodrošināt organismu ar dabīgām uzturvielām. Un, ja tās gatavotas no bioloģiski audzētām izejvielām, piemēram, aronijas, smiltsērkšķiem, alvejas, acerolas, dzērvenēm, ingvera, kurkumas, biešu un sausserža, to ietekme uz imunitāti ir īpaši ievērojama.

Imunitāte – ikdienas aizsardzība, nevis “slēdzis”

Imūnsistēma nav mehānisms, ko var “ieslēgt” tikai tad, kad jūtam saaukstēšanās pazīmes. Tā ir pastāvīgi aktīva aizsardzības sistēma, kas atpazīst kaitīgos mikroorganismus, neitralizē tos un palīdz atjaunot bojātos audus.

Tādas uzturvielas kā C un E vitamīns, cinks, selēns, kā arī augu polifenoli, karotinoīdi un flavonoīdi palīdz uzturēt šo aizsardzības līniju [1]. Pat viegls šo vielu deficīts var palēnināt imūnreakciju un palielināt uzņēmību pret infekcijām.

Tāpēc imunitāte ir jākopj ilgtermiņā – un funkcionālās sulas var būt labs ikdienas ieradums, lai uzturvielu uzņemšana būtu vienkārša un patīkama.

Auksti spiestas sulas priekšrocības

Koncentrāta sulas ražošanas procesā sulu karsē, lai iztvaicētu ūdeni un padarītu to vieglāku transportēšanai. Šī karstuma ietekmē tiek bojātas siltumjutīgās uzturvielas, īpaši C vitamīns un antioksidanti [2]. Aukstā spiešana ļauj iegūt sulu maigā veidā, saglabājot vairāk dabīgo vielu [3].

Tas ir īpaši būtiski imunitātes atbalstam – C vitamīns no acerolas, smiltsērkšķiem un dzērvenēm, vai antociāni no aronijas un sausserža saglabājas daudz labāk, ja tos nepakļauj liekai termiskai apstrādei.

Ogu spēks: aronija un sausserdis

Aronija ir viena no bagātākajām dabīgajām antociānu avotiem – šie augu pigmenti dod ogām tumši violeto krāsu un darbojas kā spēcīgi antioksidanti. Tie palīdz pasargāt imūnšūnas no oksidatīvā stresa, kas var vājināt to darbību [4]. Aronijas satur arī C vitamīnu un polifenolus, kas palīdz kontrolēt iekaisuma procesus.

Sausserdis jeb haskaps ir līdzīgs aronijai ar augstu antociānu saturu, taču tajā ir arī luteīns un zeaksantīns. Imunitātei svarīga ir šo vielu antioksidatīvā iedarbība un atbalsts balto asinsķermenīšu aktivitātei [5].

C vitamīna čempioni: acerola un smiltsērkšķis

C vitamīns ir viens no zināmākajiem imunitātes atbalstītājiem. Tas palīdz veidot un aktivizēt baltās asins šūnas, uztur veselīgu ādu kā pirmo aizsargbarjeru un darbojas kā antioksidants [6].

Acerola satur 30–50 reizes vairāk C vitamīna nekā apelsīni [7], un neliels daudzums auksti spiestas sulas var nodrošināt vairāk nekā dienā nepieciešamo devu.

Smiltsērkšķis ir vēl viens spēcīgs sabiedrotais – tas satur C un E vitamīnu, karotinoīdus un omega-7 taukskābes, kas palīdz uzturēt veselīgas gļotādas elpceļos, apturot patogēnus jau pirmajā saskarē [8].

Maigs atbalsts: alveja

Alveja visbiežāk tiek asociēta ar ādas kopšanu, taču sula satur polisaharīdus, kas spēj ietekmēt imūnreakciju [9]. Tie stimulē makrofāgu darbību – šīs šūnas “apēd” slimību izraisītājus un palīdz regulēt iekaisumu. Alvejas maigā iedarbība padara to piemērotu ikdienas lietošanai kombinācijā ar citām vitamīniem bagātām sulām.

Dzērvenes – aizsardzība līdz šūnu līmenim

Dzērvenes ir bagātas ar proantociānidīniem, kas neļauj kaitīgām baktērijām pieķerties gļotādām – ne tikai urīnceļos, bet arī mutes dobumā un gremošanas traktā [10]. Kopā ar C vitamīnu un antioksidantiem tas padara dzērveņu sulu par lielisku izvēli sezonālai imunitātes stiprināšanai.

Sakņu spēks: ingvers un kurkuma

Ingvers jau gadsimtiem tiek izmantots pret saaukstēšanos un gremošanas uzlabošanai. Tā aktīvās vielas – gingeroli un šogaoli – ir antioksidanti ar pretiekaisuma īpašībām [11].

Kurkuma, savukārt, satur kurkumīnu – vielu, kas ietekmē imūnšūnu darbības ceļus un palīdz regulēt iekaisumu [12]. Lai gan kurkumīns organismā uzsūcas grūtāk, sulas maisījumi ar citiem augu savienojumiem var uzlabot tā pieejamību.

Bietes – asinsritei un šūnu piegādei

Biešu sula satur nitrātus, kas organismā pārvēršas slāpekļa oksīdā un palīdz uzlabot asinsriti [13]. Tas ļauj imūnšūnām ātrāk nokļūt līdz vietām, kur tās ir nepieciešamas, piemēram, infekciju perēkļiem. Turklāt bietes satur betalainus – pigmentus ar antioksidatīvu iedarbību.

Mīts par “imunitātes uzlādēšanu” vienā dienā

Populārs mīts ir, ka ar vienu produktu vai dzērienu var uzreiz “uzlādēt” imunitāti. Patiesībā spēcīga imunitāte veidojas ilgtermiņā, regulāri uzņemot organismam nepieciešamās uzturvielas. Ikdienas ieradumi – tostarp funkcionālo sulu lietošana – sniedz labākos rezultātus.

Secinājums: Glāze kā ikdienas vairogs

Imunitātes stiprināšana nav ātra “akcija” – tā ir dzīvesveida daļa. Auksti spiestas funkcionālās sulas no aronijām, smiltsērkšķiem, alvejas, acerolas, dzērvenēm, ingvera, kurkumas, biešu un sausserža ir ērts un garšīgs veids, kā uzturēt organismu formā.

Regulāra šo sulu lietošana sniedz organismam koncentrētu vitamīnu, antioksidantu un citu aktīvo vielu devu, kas palīdz imūnsistēmai darboties efektīvi visa gada garumā.

Atsauces

1. Gombart, A.F., Pierre, A., & Maggini, S. (2020). Nutrients, 12(1), 236.

2. Rickman, J.C., et al. (2007). Journal of the Science of Food and Agriculture, 87(6), 930–944.

3. Khandpur, P., & Gogate, P.R. (2016). Critical Reviews in Food Science and Nutrition, 56(7), 1153–1169.

4. Kokotkiewicz, A., et al. (2010). Journal of Medicinal Food, 13(2), 255–269.

5. Jurikova, T., et al. (2017). Nutrients, 9(4), 404.

6. Carr, A.C., & Maggini, S. (2017). Nutrients, 9(11), 1211.

7. Assis, S.A., et al. (2008). International Journal of Food Sciences and Nutrition, 59(6), 405–415.

8. Yang, B., et al. (2016). Critical Reviews in Food Science and Nutrition, 56(4), 603–622.

9. Hamman, J.H. (2008). Molecules, 13(8), 1599–1616.

10. Howell, A.B., et al. (2010). Phytochemistry, 71(4), 450–465.

11. Mashhadi, N.S., et al. (2013). International Journal of Preventive Medicine, 4(Suppl 1), S36–S42.

12. Hewlings, S.J., & Kalman, D.S. (2017). Foods, 6(10), 92.

13. Bailey, S.J., et al. (2009). Journal of Applied Physiology, 107(4), 1144–1155.