1998. gadā trīs zinātnieki saņēma Nobela prēmiju par atklājumu, kā viena, neredzama gāze kontrolē asins plūsmu mūsu ķermenī. Gadu desmitiem vēlāk šis atklājums izskaidro, kāpēc glāze biešu sulas var mainīt to, cik tālu un ātri Jūs varat braukt ar velosipēdu, un kāpēc sporta zinātnieki vēlreiz pēta dažas no vecākajām Baltijas ogām.

Robertam Furšgotam bija problēma. Bija pagājušā gadsimta 70. gadi, un farmakologs savā laboratorijā Bruklinā nepārtraukti saņēma pretrunīgus rezultātus: tās pašas zāles dažkārt izraisīja asinsvadu sašaurināšanos, bet citreiz – atslābināšanos. Tam nebija jēgas, līdz viņš saprata, ka atbilde ir atkarīga no kaut kā, ko gandrīz neviens nebija domājis pētīt. No tā, vai asinsvada trauslā iekšpuse, endotēlijs, bija cietusi vai nē.

Šis viens novērojums atvēra vienu no svarīgākajiem atklājumiem mūsdienu fizioloģijā. Furšgots bija nejauši atradis pierādījumus, ka mūsu asinsvadu gļotāda ražo noslēpumainu signālu molekulu, kas liek asinsvadu sieniņām atslābināties un paplašināties. Viņš to piesardzīgi nosauca par "endotēlija atvasinātu relaksējošo faktoru". Gadiem ilgi neviens nezināja, kas tas īsti ir. Kad atbilde beidzot tika saņemta zinātniskā sanāksmē Mejo klīnikā 1986. gada vasarā, tas bija īsts šoks: noslēpumainā molekula bija slāpekļa oksīds – bezkrāsaina, bez smaržas gāze, tolaik labāk pazīstama kā gaisa piesārņojuma un cigarešu dūmu sastāvdaļa.

Ideja, ka mūsu pašu šūnas apzināti ražo gāzi signālu sūtīšanai, bija tik negaidīta un tik nozīmīga, ka 1998. gadā Furšgots, Luiss Ignarro un Ferids Murads par šo darbu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Izrādījās, ka slāpekļa oksīds ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu sistēmas regulatoriem – ķermeņa paša veids, kā atvērt asinsvadus, samazināt spiedienu un virzīt ar skābekli bagātas asinis uz turieni, kur tās visvairāk nepieciešamas.

Un šeit stāsts negaidīti atgriežas pie vakariņu galda. Jo viens no drošākajiem veidiem, kā piegādāt organismam vairāk izejvielu, kas tam nepieciešamas slāpekļa oksīda ražošanai, nemaz nav zāles. Tas ir dārzenis.

Biešu fenomens.

Ilgu laiku pieticīgā biete cilvēkiem vairāk asociējās ar sakrāsotiem virtuves dēlīšiem un dažādām gaumēm pie vakariņu galda. Taču brīdī, kad par to sāka interesēties sporta zinātnieki, tās reputācija mainījās gandrīz vienas nakts laikā.

Iemesls slēpjas savienojumā, ar ko bietes ir īpaši bagātas: uztura nitrāti. Kad Jūs patērējat nitrātus — ne tikai nno bietēm, bet arī no lapu zaļumiem, piemēram, spinātiem un rukolas, Jūsu ķermenis tos pārvērš divpakāpju procesā, ar baktēriju palīdzību uz Jūsu mēles, kas beidzas ar slāpekļa oksīdu [1]. Citiem vārdiem sakot, ar nitrātiem bagāta ēdiena ēšana papildina to pašu sistēmu, par kuru Furšgots un viņa kolēģi saņēma Nobela prēmiju. Vairāk slāpekļa oksīda nozīmē platākus asinsvadus, uzlabotu asinsriti un efektīvāku skābekli bagātu asiņu piegādi strādājošiem muskuļiem.

Pēc tam iegūtie veiktspējas dati ir bijuši pārsteidzoši. Uztura nitrāts ir kļuvis par vienu no visvairāk pētītajiem ergogēnajiem palīglīdzekļiem sporta zinātnē, un Starptautiskās Olimpiskās komitejas vienprātības paziņojumā ar nitrātiem bagātas sulas tiek uzskaitītas par piedevām, kas patiesi atbalsta fizisko slodzi [2]. Dokumentētie efekti ietver izturības slodzes laika, veiktspējas uzlabošanu un muskuļu kontrakcijas efektivitātes palielināšanu — būtībā ļaujot sportistam paveikt vairāk darba ar tādu pašu skābekļa daudzumu [2]. Viena pētījumu virkne atklāja, ka nitrātu papildināšana uzlaboja fizisko slodzes efektivitāti par dažiem procentiem — šāda starpība izturības sportā ir atšķirība starp vienkārši finišu un uzvaru [3].

Biešu priekšrocības neaprobežojas tikai ar elites sportistiem. 22 klīnisko pētījumu metaanalīze secināja, ka biešu sulas lietošana bija saistīta ar ievērojamu asinsspiediena samazināšanos miera stāvoklī [4] — atklājums, kas tieši izriet no tā paša asinsvadus atslābinošā mehānisma. Tas ir rets piemērs pārtikas produktam, kurā tautas entuziasms un klīniskie dati norāda vienā virzienā.

Tas arī palīdz izskaidrot, kāpēc biešu sula — spēcīgs biešu, burkānu un ābolu maisījums, ko atradīsiet, piemēram, Sage Green Root Rush — kļuvusi par iecienītu dzērienu riteņbraucēju un skrējēju vidū, kuri labprātāk iegūst nitrātus no augiem, nevis pulvera.

Ogas, kas runā vienā valodā

Bietes piegādā nitrātus tieši. Bet ir otrs, smalkāks ceļš uz to pašu galamērķi — un tas ved caur dažām no tumšākajām, visvairāk ar pigmentu bagātīgākajām ogām ziemeļos.

Upeņu, aroniju un sausserža dziļie purpura, sarkanīgie un gandrīz melnie toņi nāk no augu savienojumu grupas, ko sauc par antocianīniem. Papildus krāsai antocianīni ir izraisījuši intensīvu zinātnisko interesi par to ietekmi uz asinsvadu sistēmu: pētījumi liecina, ka tie var atbalstīt organisma paša slāpekļa oksīda ražošanu un veicināt asinsvadu maigu paplašināšanos [5]. Zināmā mērā tie runā to pašu bioķīmisko valodu, ko Nobela laureāti pirmo reizi iztulkoja.

Upenes ir kļuvušas par negaidītu superzvaigzni šajos pētījumos. Pēdējās desmitgades laikā ir paveikts ievērojams darbu apjoms — liela daļa no tiem veltīti Jaunzēlandes upenēm. Pamatā tiek pētīts, kā antocianīni ietekmē asinsriti un fizisko slodzi. Pētījumos ir ziņots par uzlabotu perifēro asinsriti, un vairākos pētījumos ar trenētiem sportistiem ir konstatēti uzlabojumi riteņbraukšanas un skriešanas sniegumā pēc nedēļas ilgas sulu lietošanas [5][6]. Šeit ir vērts būt godīgiem, kā to prasa īsta zinātne: rezultāti nav vienprātīgi. Daži pētījumi nav konstatējuši veiktspējas uzlabojumus, un šķiet, ka efekts lielā mērā ir atkarīgs no fiziskās slodzes veida, devas un indivīda [6]. Kas ir konsekventi, tas ir pamatā esošais asinsvadu signāls; joprojām tiek pētīts, kad tieši tas pārvēršas labākā veiktspējā. Šāda nianse ir tieši tas, kāpēc upenes joprojām ir tik aktīvs pētījumu lauks — un kāpēc tīra upeņu sula, piemēram, Sage Green Midnight Drop, ir viens no bagātākajiem šo savienojumu uztura avotiem.

Aronija — Baltijas krūmmellene — stāsta līdzīgu stāstu no cita skatupunkta. Tā ir viena no polifenolu bagātākajiem augļiem, kas aug šajā reģionā, un aronija ir plaši pētīta saistībā ar sirds un asinsvadu veselību. Kontrolētu klīnisko pētījumu metaanalīze atklāja, ka ikdienas aroniju lietošana sešas līdz astoņas nedēļas bija saistīta ar sistoliskā asinsspiediena un holesterīna līmeņa samazināšanos [7], un turpmākie pētījumi ir norādījuši uz uzlabojumiem artēriju stīvumā un endotēlija funkcijā — tieši asinsvadu sieniņā, kur sākās Furšgota stāsts [8]. Oga, kas ir pamats tādām sulām kā Sage Green Moon Berry un Go-Berry, citiem vārdiem sakot, ir ieguvusi patiesu vietu diskusijās par asinsvadu veselību. Tas pats attiecas uz sausseržu — Sibīrijas un Japānas tradīcijās dēvēto "ilgdzīvības ogu", kuras antocianīnu blīvums ir padarījis to par vēl vienu ziemeļu ogu, par kuru patiprināti interesējas zinātniskā sabiedŗība. Arī Sage Green piedāvā sausseržu sulu - Blue North

Kāpēc C vitamīns iederas šajā stāstā

Ir vēl viens varonis, ar ko ir vērts iepazīstināt, jo tas darbojas klusi, bet ļoti efektīvi. C vitamīns nav tikai imūnsistēmas uzturviela; tas tieši ietekmē enerģiju un izturību veidos, ko oficiāli atzīst Eiropas pārtikas drošības iestādes.

Saskaņā ar EFSA apstiprinātajiem veselības apgalvojumiem C vitamīns veicina normālu enerģijas metabolismu un noguruma un nespēka mazināšanos [9]. Tas arī veicina normālu kolagēna veidošanos, kas ir svarīgāk, nekā izklausās: kolagēns ir cīpslu, saišu un pašu asinsvadu strukturālais proteīns, saistaudi, kas tiek spēcīgi noslogoti jebkuras fiziskās aktivitātes laikā. Un C vitamīns palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, ko rada intensīva slodze.

Tikai daži augļi pasaulē satur vairāk C vitamīna nekā acerolas ķirsis, mazs tropisks auglis, kas ir viens no visspēcīgākajiem zināmajiem dabiskajiem C vitamīna avotiem ir arī Sage Green sulas Red Ray pamats. Tā ir sastāvdaļa, kas nav tik pazīstamai kā bietes, taču tā ir visa enerģijas, atjaunošanās un asinsvadu izturības sistēmas pamatā, par ko arī ir šis šodienas stāsts.

No Bruklinas laboratorijas līdz Jūsu glāzei

Apjucis farmakologs 1970. gados, noslēpumaina molekula, kas identificēta 1986. gadā, Nobela prēmija 1998. gadā — un, gadu desmitiem vēlāk, uztura zinātnes kopums, kas parāda, ka daži no vecākajiem, visparastākajiem augiem cilvēka uzturā tieši iekļaujas pašā atklājuma būtībā. Bietes papildina slāpekļa oksīda sistēmu ar uztura nitrātiem. Tumšās ogas to atbalsta ar saviem antocianīniem. C vitamīns no augļiem, piemēram, acerolas, uztur apkārtējo enerģijas un saistaudu mehānismu darbībā.

Nekas no tā nav īsākais ceļš uz panākumiem un nekas no tā neaizstāj treniņus, atpūtu vai sabalansētu uzturu — zinātne uz to raugās skaidri, un arī mēs to apzināmies. Taču tā vietā tas piedāvā kaut ko interesantāku: atgādinājumu, ka “dabiskā enerģija”, pēc kuras tik daudzi no mums tiecas, patiesībā nemaz nav saistīta ar kofeīnu vai cukuru. Tā ir saistīta ar asinsriti — šo neuzkrītošo, neredzamo procesu, kas palīdz nogādāt ar skābekli bagātas asinis tur, kur ķermenim tās ir vajadzīgas. Tieši šo sistēmu pirms ceturtdaļgadsimta atšifrēja trīs zinātnieki. Un izrādās, ka augu pasaule ir runājusi tās valodā visu šo laiku.

Šis raksts ir paredzēts vispārīgiem izglītības mērķiem un nav medicīniska konsultācija. Ja jums ir sirds un asinsvadu slimības, lietojat zāles, kas ietekmē asinsspiedienu, vai plānojat ievērojamas izmaiņas uzturā vai treniņos, lūdzu, konsultējieties ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Atsauces

1. Lundberg, J. O., Weitzberg, E., & Gladwin, M. T. (2008). The nitrate-nitrite-nitric oxide pathway in physiology and therapeutics. Nature Reviews Drug Discovery, 7(2), 156-167.
2. Maughan, R. J., et al. (2018). IOC consensus statement: dietary supplements and the high-performance athlete. British Journal of Sports Medicine, 52(7), 439-455. (Dietary nitrate / beetroot juice among supported ergogenic aids.)
3. Bailey, S. J., et al. / Gatorade Sports Science Institute review. Dietary nitrate and exercise performance: enhanced muscle contraction efficiency. gssiweb.org.
4. Bahadoran, Z., Mirmiran, P., Kabir, A., Azizi, F., & Ghasemi, A. (2017). The nitrate-independent blood pressure-lowering effect of beetroot juice: a systematic review and meta-analysis. Advances in Nutrition, 8(6), 830-838.
5. Cook, M. D., & Willems, M. E. T. (2019). Dietary anthocyanins and blackcurrant: effects on blood flow and exercise performance. Reviewed in Frontiers in Nutrition, 7, 74 (Barnes et al., 2020).
6. Braakhuis, A. J., & Hopkins, W. G., et al. — reviews of New Zealand blackcurrant supplementation and cycling/running performance (mixed, exercise-mode-dependent results). Sports (MDPI), 11(5), 93, 2023; European Journal of Sport Science, 2025.
7. Hawkins, J., et al. (2021). Daily supplementation with Aronia melanocarpa (chokeberry) reduces blood pressure and cholesterol: a meta-analysis of controlled clinical trials. Journal of Dietary Supplements.
8. Istas, G., et al. (2019). Effects of aronia berry (poly)phenols on vascular function and gut microbiota: a double-blind randomized controlled trial. American Journal of Clinical Nutrition, 110(2), 316-329.
9. European Food Safety Authority (EFSA). Scientific opinions on vitamin C: contribution to normal energy-yielding metabolism, reduction of tiredness and fatigue, normal collagen formation, and protection of cells from oxidative stress. EFSA Journal, authorised Article 13 health claims.