Zinātniski pamatoti dzērveņu ieguvumi veselībai
Dzērveņu PAC bloķē adhēzijuE. coliun citus patogēnus uroepitēlija šūnās, palīdzot novērst urīnceļu infekcijas (UTI). Klīniskie pētījumi apstiprina, ka regulāra dzērveņu sula vai ekstrakts samazina UTI atkārtošanos, īpaši sievietēm [1,4].
Antioksidanta un pretiekaisuma aktivitāte
Dzērvenes ir bagātas ar polifenoliem, kas neitralizē reaktīvās skābekļa sugas un nomāc tādu iekaisuma mediatoru kā IL-6 un TNF-α līmeni. Šīs sekas veicina hronisku slimību profilaksi [2,5].
Sirds un asinsvadu atbalsts
Dzērveņu sula var uzlabot lipīdu profilus, pazemināt asinsspiedienu un uzlabot endotēlija funkciju. Metaanalīzes liecina par ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanos un kopējā holesterīna/ABL holesterīna attiecības uzlabošanos, regulāri lietojot [6].
Zarnu un mikrobiotas līdzsvars
Dzērveņu polifenoliem piemīt prebiotiķiem līdzīga iedarbība, kavējot patogēnās baktērijas, vienlaikus veicinot labvēlīgu sugu, piemēram,BifidobaktērijasunAkkermansija[7].
Flavonoīdi un PAC modulē citokīnu ekspresiju un pastiprina iedzimtās imūnās atbildes. Daži pētījumi liecina, ka dzērveņu sula var samazināt saaukstēšanās un citu infekciju sastopamību [5,8].
Aknu un vielmaiņas veselība
Pētījumi ar dzīvniekiem un cilvēkiem liecina, ka dzērvenes atsevišķi vai maisījumā ar citām funkcionālām sulām un ekstraktiem palīdz mazināt insulīna rezistenci, uzlabo glikozes metabolismu un samazina tauku uzkrāšanos aknās [9].
Mutes dobuma un kuņģa veselība
PAC kavē adhēzijuHelicobacter pylori, kas ir galvenais čūlu cēlonis, un palīdz novērst aplikumu veidošanos, samazinotStreptococcus mutansaugšana mutes dobumā [10].
Atsauces
- Howell, AB, et al. (2005). Dzērveņu proantocianidīni un uropatogēno baktēriju antiadhēzijas aktivitāte.Fitoķīmija, 66(18), 2281.–2291. lpp.
- Blumberg, JB, et al. (2013). Dzērvenes un to bioaktīvās sastāvdaļas cilvēka veselībā.Sasniegumi uztura jomā, 4(6), 618.–632. lpp.
- Vattem, DA, & Shetty, K. (2005). Ellagskābes bioloģiskā funkcionalitāte: apskats.Pārtikas bioķīmijas žurnāls, 29(3), 234.–266. lpp.
- Jepson, RG, Williams, G. un Craig, JC (2012). Dzērvenes urīnceļu infekciju profilaksei.Kokrēna sistemātisko pārskatu datubāze, 10, CD001321.
- Duthie, SJ, et al. (2010). Dzērveņu sulas patēriņa ietekme uz antioksidantu statusu un oksidatīvā stresa biomarķieriem.Eiropas uztura žurnāls, 49(6), 301.–308. lpp.
- Wang, Y., et al. (2018). Dzērveņu piedevas un lipīdu profili: sistemātisks pārskats un metaanalīze.Klīniskā uztura ESPEN, 23, 69.–75. lpp.
- Hidalgo, M., et al. (2012). Dzērveņu ekstrakta ietekme uz zarnu mikrobiotu un zarnu veselību: in vitro un in vivo pētījumi.Funkcionālo pārtikas produktu žurnāls, 4(4), 720.–728. lpp.
- Di Pierro, F., et al. (2005). Dzērveņu bāzes uztura bagātinātāja efektivitāte saaukstēšanās profilaksē: randomizēts pētījums.Minerva Medica, 96(4), 289.–300. lpp.
- Neto, CC (2011). Dzērvenes un mellenes: pierādījumi par aizsargājošu iedarbību pret vēzi un asinsvadu slimībām.Molekulārā uztura un pārtikas pētījumi, 55(6), 830.–847. lpp.
- Burger, O., et al. (2000). InhibīcijaHelicobacter pyloridzērveņu sulas sastāvdaļu saķere ar cilvēka kuņģa gļotām.Jaunanglijas medicīnas žurnāls, 343(15), 1101. lpp.